Tik mājīgā - svētku smarža!

Mmm,ir tik daudz iespēju kā varam radīt svētku smaržu savās mājās!

Viena no mūsmāju pazīstamākajām svētku smaržām noteikti ir kūku,cepumu un citu gardumu cepšana!

Mājīgumam un arī svētkiem tik piemērota ir ne mazāk kārdinošā -citrusaugļu smarža!Istabās,kurās radiatori, salieku apelsīnu ripiņas.Žūstot tās rada tik gardu un patīkamu aromātu!Izžāvētās ripiņas pēc tam var izmantot rotājumos -adventes vainadziņos,var sakārt eglītē vai kā savādāk izmantot par svētku rotu!

Mazos groziņos var veidot smaržīgās svētku kompozīcijas!Groziņā kārto izkaltētas citrusaugļu ripiņas,apelsīnu,kurā saspraustas krustnagliņas,šiem svētkiem tik neaizstājamās kanēļstandziņas.Lai smarža būtu vēl izteiktāka saberu groziņā arī malto kanēli.Tava iztēle un radošā izpausme!Kompozīciju var papildināt vēl ar mazītiņiem skuju zariņiem,krāsainām bumbiņām vai citiem savai gaumei tīkamām lietiņām!

Ik gadu ar bērniem pagatavojam arī smaržīgās apelsīnu bumbas!Ar krustnagliņām izdekorētie apelsīni arī uz laiku radīs mājās tik patīkamo svētku aromātu!

Pagājušo gadu izmēģināju kādu recepti,ar kuru labprāt padalītos arī ar Tevi!

Uz cepamās pannas saber dažnedažādas garšvielas -pēc savas gaumes. Krustnagliņas,kanēļstandziņas,ingveru,apelsīna miziņas kā arī citu citrusaugļu ripiņas u.c. garšvielas,kuras atrodamas Tavā plauktiņā un liekas tik kārdinošas!To visu uzkarsē cepeškrāsnī,līdz virtuve piepildās ar spēcīgu aromātu.Izkarsētās garšvielas saber burciņās un aizvāko.Un,kad tik ļoti tīko pēc gardenā svētku aromāta,atskrūvē vāciņu,lai smarža piepilda Tavu māju!

Ielaid svētku smaržu arī  savās mājās!!!

Neiztrūkstošās sveču liesmiņas un fonā tik ļoti šim laikam piemērotās Ziemassvētku dziesmiņas!Un balts murrājošs kaķēns uz plīts mūrīša (tas gan pagaidām tikai manos sapņos!:))

Kā man patīk šis baltais, jaukais svētku laiks!

Ar baltiem un mīļiem sveicieniem,Inese

Ak,eglīte,ak eglīte...

Vēlos padalīties ar Tevi kādas eglītes,nu jau gadus 3,gatavoju kopā ar bērniem pirms Ziemassvētkiem. Šogad mūs visus pārņēma varen liels darbošanās prieks un tā  tapa vesels mežs!:)

Nepieciešamie materiāli,lai pagatavotu šādas eglītes:

• pūkainās stieplītes;
• mazi celmiņi(var izmantot arī kādus mazus trauciņus un ģipsi,lai stieplīti nostiprinātu);
• balts(patiešām nezinu kā sauc šo materiālu) ,viegli sagriežams būvniecības veikalos nopērkams materiāls;
• bumbiņas galotnītēm(pagājušo gadu tādas iegādāju Tiimari);
• īlēns.

 

Mazajos celmiņos izduru ar īlēnu caurumiņu,iepilinu nedaudz karsto  līmi un iestiprina pūkaino stieplīti(tik garu,cik garu vēlēsies eglīti).Sagriežam balto celtniecības materiālu,dažāda lieluma trīsstūrīšos.Trīsstūrīšus  vidiņā dur uz stieplītes -tik daudz,līdz stieplīte līdz augšai pilna.Var trīsstūrīšu kārtot cieši vienu pie otra, tad eglīte kuplāka,,biezāka,bet nav ne vainas,ja kārtojums retāks!Te,nu,darbiņš katram pēc savas pacietības mērauklas!

Un kā gan mežs bez rūķīšiem!?

Te,lūk,arī mūsu rūķu meitiņa un puisītis!

 

Pamazām mums mājās top miniatūra Ziemassvētku rūķīšu mežs. Bērni tā veidošanās iesaistās ar īpaši lielu degsmi! Kādu dienu ,savā nodabā:DD, parotaļājās arī mamma,radot nedaudz īstenas ziemas sajūtu!;)Par to bildēs....

  

Jauku Jums šo sniegbalto svētku gaidīšanas laiku!  

PIRKSTIŅ - ROTAĻA

 ...PAR RŪĶĪŠIEM!

Padalīšos ar Tevi,mīļo lasītāj,ar kādu jauku,pavisam vienkāršu pirkstiņrotaļu,kuru visi "mani" (par saviem saucu arī savus mazos skolnieciņus)bērni tik ļoti bija un ir iemīļojuši!Rotaļu piemēroju Ziemassvētku laikam -pamainot vien galvenos personāžus!Vīriņi pārtapa par rūķīšiem!

Lai rotaļiņa vieglāk uztverama mēģināšu to atainot ar foto palīdzību !

Lai rotaļu padarītu interesantāku "apģērbjam" katru pirkstiņu!

Šeit plašas iespējas ar bērniņu runāt par cipariņiem.Skaitīt mācīšanu utt.

Paceļ abas rociņas,tā atdarinot,ka rūķīši pamostas.

Rūķīši dodas viens pie otra sasveicināties!

Šādi saliekot pirkstiņus - kustina uz augšu,uz leju, tādā veidā atdarinot klanīšanos.

Pastiepj abas rociņas katru uz savu pusi -plati,atdarinot vārtu atvēršanu.

Un kad vārti vaļā,tad rūķīši tik priecīgi - sasit plaukstiņas.

 

Ja kādu ieinteresēja šī pirkstiņ-rotaļa,uzrakstīšu visu pantiņu,jo diemžēl uz bildēm ne īpaši labi redzams teksts!

"10 rūķīši pieceļās stāvus

10 rūķīši sadodās rokās

10 rūķīši karalim lokās

10 rūķīši atver vārtus

10 rūķīši varen priecīgi!"

Šo rotaļiņu var apspēlēt gan pieliekot klāt kādas darbības;lielāku bērniņu var rosināt pašam izdomāt ko vēl rūķīši varētu darīt!Mazākiem ļoti patīk,ka pieaugušais spēlē līdzi,ar emocijām -runājot izteiksmīgi!Tā bagātinot rotaļas izspēli!

Eņģeļu laiks!

...mani mazie pērļu eņģelīši...

Tuvojas gada skaistākie un gaišākie svētki. Gatavošanās tiem norit jau krietnu laiku pirms tiem,radot svētku sajūtu ne tikai sevī,bet arī citos un citiem!

Šogad mani ir pārņēmis īpašs svētku sajūtu lidojums!Rosos un  dvēselē lidoju,gatavojot lielākus ,mazākus svētku " sajūtu" niekus,nieciņus...

Ik gadu(nu jau daudzus gadus) ,no manām rokām, aizlido desmitiem mazu pērļu eņģelīšu,priecēt cilvēku sirdis! Tie tikuši gan dāvināti,gan gozējušies mīlīgi baltajos pirmssvētku tirdziņos!

Pērļu eņģelīši ir neatņemama rota arī mūsmāju Ziemassvētku eglītē - lielākā vai mazākā pulciņā!Un ik gadu kāds noteikti vēl piepulcējas!

Lai siltums un prieks arī Tavā sirsniņā!

Viss tik patiesi tīrs un balts...

...un tās sajūtas kas jau virmo gaisā!

Kad vakarrīt no rīta atvēru acis -mana sirds priekā gavilēja!Tik pasakains skats -aiz loga balts!Un uz brīdi tas atkal man atsauca atmiņā bērnību!Atvēru līdz galam logu un ar baudu ieelpoju ziemīgi dzestro gaisu!Jā,tieši tā -tā smaržoja arī mana bērnība(vai pareizāk teikt arī manā bērnībā)!!!Visas tās bezrūpīgās bērnu dienu atmiņas,sajūtas,tas viss savijas kopā tik jaukā emociju kamolā!

Par to bērnības smaržu -paldies maniem mīļajiem vecākiem!Ceru,ka reiz arī maniem bērniem, atceroties savas bērnu dienu gaitas, - sejās uzplauks smaids un sirdī ieguls siltums!!!

Jā,gaisā patiess virmo jau īstenas svētku sajūtas!Ko nenoliedzami pastiprina arī notiekošais dabā!Pēdējās nedēļas naski rosījos, darinot pirmos svētku rotājumus, -lai priecētu ne tikai savu mīļo sirsniņas,bet varbūt vēl kādu sirdi!

Manī virmo tāda iedvesma,ka rokas un domas tā vien rosīties rosās!

Te,lūk,daži no maniem iedvesmu mirkļu darinājumiem...

P.S.Vēl gan ļoti vēlos šogad uzmeistarot arī kādu skuju vainadziņu.

Svētku pusdienu saldēdiens!

Šī diena  ik gadu ir īpaša!

Un šo dienu atzīmējam gadu no gada arī savā ģimenītē!Viena no mūsu tradīcijām ir svētku pusdienas,ar kopīgo rosīšanos -izvēlētā ēdiena gatavošanu un galda klāšanu.Saldajā ēdienā,nu,jau kādu trešo gadu(to atskārtu tikai šodien...), par nerakstītu tradīciju, kļuvis saldēdiens -"Rupjmaizes kārtojums".

Kāds tad tas tapa šoreiz!?Teikšu tā -ģimene atzina par ļoti gardu!!!

Sastāvdaļas:

• 8 šķēles Ķelmēnu rupjmaizes;
• 100ml saldā krējuma;
• 1 tēkj,vanilīncukura;
• dzērveņu ievārījuma(derēs arī brūkleņu);
• sviestiņš apcepšanai;
• saujiņa ogu -dzērvenes vai brūklenes
• iesaku  izmantot nedaudz arī kādu sīrupu vai suliņu,kuru iemaisīt sarīvētajā rupjmaizītē(man šoreiz nekas cits neatradās kā tikai ananāsu sīrupiņš)

Gatavošana:

Maizes sķēlēm nogriež garoziņas,mīkstumu sarīvē.Uz pannas izkausē sviestiņu un sarīvēto maizīti nedaudz tajā apcep.Tad samaisu ar sīrupu(manā gadījumā šoreiz tas bija ananāsu konservu sīrups -vien 2 ēdamkarotes).Atstāj atdzist.Saputoju saldo krējumu ar cukuriņu.Kad viss gatavs -kārtoju trauciņos -pa porcijām.Apakšā liku sarīvēto maizīti,tad kārtu ievārījumu,tālāk putukrējumu un atkal ievārījumu.Tālāk var variēt.Es izmantoju vēl palikušo maizīti.Visbeidzot putukrējuma kārta,kuru rotā ar odziņām un mūsmājās tik iecienīto kanēli(bez kura nevaru iedomātos gandrīz nevienu saldo ēdienu)!

Un -labu apetīti!

Jaukas Jums brīvdienas!

Mmm...patiess gardums gardēžiem!

Protams tas ir Itāļu deserts -TIRAMISU!

attēls no -
http://www.saborcontinental.com/2009/06/recetas-postres-tiramisu/

Nav nemaz tik sen kad mūsmājās ienāca arī šāds saldēdiens -vien pāris gadus atpakaļ....

Nereti ko saimniekojot vai vienkārši niekojoties liekas -nu,ko tad dalīšos ar katru nieku ko atklāju(vismaz man uz to brīdi ir atklājēja sajūta;)) vai meistaroju,jo ir reizes,kad liekas -parastas varbūt pat ikdienišķas lietas vai lietiņas...Tomēr -tā nebūt nav,jo pati pēc sevis(un arī daudzajām vēstulītēm,ko saņemu)saprotu,ka bieži vien lietas,kas Tev pašam liekas parastas,ikdienišķas,visticamāk visiem citiem zināmas,nereti tomēr izrādās citiem tik noderīgas!!!Pat,ja ne kā pilnīgs jaunums,tad vismaz piemirsta lieta!

Bet ne par to šoreiz vēlējos Jums rakstīt!Atgriezīsimies gardēžu pasaulē!Un,redziet,man atkal bija un ir sajūta,ka šo saldēdienu taču zina gandrīz ikviens,bet varbūt tomēr....

Uzreiz atzīšos,ka foto sesija gatavojot šo saldēdienu tapusi tikai vienā mirklī,kad deserts vēl tikai top.Tie kas reiz ēduši šo tik ātri mutē "kūstošo" gardumu,sapratīs mani kādēļ nav foto:DDD

Sastāvdaļas:

6 olas
3 kārbas maskarpones siera
300g pūdercukura
3 paciņas cepumu "Dāmu pirkstiņi"
vairākas tases stipras kafijas(es izmantoju ne pārāk stipru,jo saldais domāts arī bērniem)
50-70 g ruma vai brendija(var izlīdzēties arī ar ruma esenci) -šoreiz izmantoju pavisam minimāli pēdējo variantu
kakao

Gatavošana:

Izvāra kafiju,atdzesē un pievieno rumu.Atdala olas baltumus no dzeltenumiem.

Baltumus ieliek ledusskapī,bet olas dzeltenumus saputo ar pūdercukuru(var izmantot arī cukuru,tomēr tad jāpastrādā intensīvāk un ilgāk,lai cukuriņš izkustu).Pievieno sieru,turpinot putot.

Saputo olu baltumus(es izmantoju pusi no baltumiem),stingrās putās.Iejauc olu baltumus jau gatavajā masā.cepumus ātri no abām pusēm pamērcē kafijā(tas jādara tiešām ātri,lai cepumi rokās neizjuktu).Cepumus kārto traukā cieši citu pie cita.

...pa virsu vēl jāklāj krēma kārta un jāuzber kakao pulveris...

 Cepumu kārtai liek virsū siera krēmveida masu.Tā turpina -kārtu pa kārtai līdz trauks ir pilns.Pēdējai ir jābūt krēma kārtai.

Kad viss gatavs - pārkaisa ar kakao pulveri(vislabāk izmantojot sietiņu).Tiramisu liek ledusskapī,vismaz uz kādām 4h.

...mmm....Saldas Jums brīvdienas!

Kad smilšu kastes sezona noslēgusies....

....jeb "PROSAS terapija"!

Smilšu kastes sezona jau krietnu laiku kā beigusies,aiz loga jo dienas arvien lietaināks kļūst.Bet,nav ko bēdāt!Ir tik daudz jauku,interesantu lietu,ko var sadarīt arī mājās -istabā!

Apmēram pirms diviem gadiem,kad vēl mitinājāmies piepilsētas dzīvoklītī,izveidoju bērniem "prosas" kasti!

Tas bija trāpīts DESMITNIEKĀ! Teikšu tā -šī "prosas kaste" ir ne tikai jauks izklaides veids,bet sava veida terapija(un ne tikai bērniem,lieti noder arī pieaugušajiem)!Un kas gan tur ko apšaubīt,neko jaunu jau neesmu atklājusi -tik vien kā smilšu vietā prosa! Iegādājos veikalā lielu,lēzenu kasti uz ritenīšiem(ar vāku),kurā sabēru gandrīz 10kg prosas!

Sākumā bērni negribēja atiet no šīs jaunā izklaides veida ne mirkli.Kādas tik rotaļas neizdomāja!Var dot bērniem brīvu izpausmi,bet var lūgt arī izpildīt konkrētus uzdevumus -bērt trauciņos,izmantojot karotītes,piltuvītes utt.,veidot kādus tematiskus ciematiņus vai izspēlēt dažnedažādas situācijas.Bet ticiet,tas Jums nebūs jādara,jo bērni paši lieliski atrod un izdomā veidos kā šeit darboties!

 

Lai šī "prosas kaste" nekļūtu par parastu ikdienišķu sastāvdaļu,bet saglabātu to īpašo sajūtu...kad bērni parotaļājas,uzlieku kastei vāku un nostumju klusākā stūrītī!

Kādas priekšrocības ir "prosas terapijas kastei"? -viegli savācama,jo noteikti graudiņi atradīsies arī ārpus kastes:)),nokļūstot mutē,acīs -tie izkusīs un nekādu ļaunumu nenodarīs pat mazākiem bērniņiem.Vienīgais mīnus, salīdzinot ar smiltīm, -nevar uzcelt mājas -jāizmanto citu palīgmateriāli,bet tas arī nav traucēklis!:))

Jauku Jums atpūtu ar rotaļām!!!

Mamma brīvdienā!

Māmiņas,kuras pārsvarā vada savas dienas mājās kopā ar savām atvasēm,veicot arī mūžīgi nebeidzamo mājas soli,noteikti ne vienu vien reizi ilgojas pēc kādas brīvdieniņas....

Pirms kāda laika domāju,kad pēdējo reizi man bija īstenas brīvdienas!Nu,tā pa īstam! -domāju vienatnē pašai ar sevi!Izrādās,ka tieši pirms gada...kad kādā topošo māmiņu konkursā laimēju iespēju atpūsties SPA " Baltvilla",kur tiešām jutos tik lutināta un īpaša!Ak,kā gribētos ko tādu atkal...Tomēr uz doto brīdi ir lielāki un mazāki - Bet...bet...bet...kādēļ ko tamlīdzīgi nevaru atļauties baudīt!

Nu,ko daudz par to -kā būtu,ja būtu!Ir taču milzum daudz iespēju kā atpūsties arī savādāk,izmantojot laiku un līdzekļus tik,cik to ir!

Pirms divām nedēļām jau aizprasīju vīram brīvu svētdienu(tā ilgi gaidīta pienāca vakardien)!Visu!!!Nepieļaujot nekādas atkāpes;))Vēl pajokoju,ja nedosi man brīvdienu,es vienkārši no jums visiem(4triem pamukšu!:DD)

Tad,nu,atļāvos šo dienu tikai sev!!!No paša rīta devos nelielā šopingā!Jāsaka gan,ka neesmu  no tām sievietēm,kas uzskata,ka veikalu "padarīšana" ir atpūta "un tra ra ra..." TOMĒR!Laiku pa laikam ir jauki veikt izmaiņas, nepieciešamās lietas iegādāties,izpētīt -KAS JAUNS,INTERESANTS,vienai,bez steigas un stresa!Neiespringstot,ka kādam sāp kājiņas un nevar vairs paiet,kādam mazais niķītis vai vēl kas cits...

Tā kā laiciņš rādījās gana patīkams -pat silts!Nolēmu,ka noteikti došos arī savā mīļākajā atpūtas maršrutā -uz Saulkrastu "Balto kāpu"!

Foto no pagājušā rudens 

Pačukstēšu -ja pavisam godīgi,nedaudz vienu brīdi gan man Kāds ausī iečukstēja: "Nu,kā Tu viena!? Tādā smukā laikā!Un ģimene!?" Nu,nē,tā nevar!Man ir jāatrod laiks arī sev!Un,kas zin,kad būs atkal nākamā reize,kad tikšu "Brīvsolī"!Tā,nu,sevi pierunāju,ka nav ko mocīties sirdsapziņai!Jo arī man vajag atpūtu!!!

Un atpūtos ar!Pat līdzi paņemto fotoaparātu liku šoreiz mierā,bet baudīju acīm un dvēseli!

Somiņu,kur salikt atrastās "bagātības" gan liku lietā,kura nepilnu divu stundu laikā piepildījās nemanot!Kociņi,gliemežvāki,apsūnojuši priežu zari u.c dabas nieki!Mmm...tā vien jau man bija atpūta -iegrimt meklējumos.Pamalkot līdzpaņemto tēju...Un ļāvu,lai vējš man izpūš no galvas visas liekās un nevajadzīgās domas...fantastiska sajūta!

Ar jaunu darba sparu,entuziasmu atgriezos mājās -pie saviem mīļajiem!Tas nekas,ka darbu jau mazak nav kļuvis -toties man atkal ir spēks!PALDIES!!!

Novēlu arī TEV atrast kaut mirkli laika TIKAI SEV!!!

Pavisam vienkāršas attīstošās rotaļlietas bērniem.

Ir tik milzum daudz rotaļlietu,kuras iespējams pašām mums pagatavot saviem mīluļiem.Nu kam gan es to saku,jo "blogotāju" vidū ir Ne Viena Vien čakla mamma,kura darina skaistas un attīstībai noderīgas rotaļlietas!

Jau pirms daudziem gadiem,kad pašai vēl savu bērnu nebija,strādājot bērnudārzā, rotaļām biju pagatavojusi taustes spilventiņus(sensorie spilventiņi) un tinamās "šallītes" jeb "gliemezīšus"!

Kad piedzima pašai bērni, uz ātru roku tapa daži sensorie spilventiņi.Tas bija sen,kā zināms lietas nokalpo...Tādēļ pirms kāda laika ķēros klāt jaunu lietu darināšanai!

Attīstošie spilventiņi!

 

No krāsainām lupatiņām un dažādu veidu pildījuma tapa mīlīgi "murkājamie" un pētāmie maisiņi, jeb spilventiņi!

Pildījuma  cenšos izmantot tikai dabīgās lietas -tēju,zirņus,rīsus...kaut arī vīlītes nošuju dubultā -drošs paliek drošs...ja,nu,tomēr kas izbirst!

Šādi pavisam vienkārši maisiņi kā izzinoša(taustīt,klausīties,sajust  -smaržot,ja tur tējiņa iekšā) rotaļlieta noder ne tikai bērniem.Dāvinot šādus nieciņus mazuļiem,nereti gadījies redzēt kā vecāki paši mēdz neapzināti tās piesavināties - virpinot un spaidot pa rokām!Tātad -iedarbojas arī nomierinoši!:))

Tā lūk daļa "spilventiņu" tapa man,bet daļa Bodītei,kur daži spilventiņi jau aizceļojuši pie mazām rociņām!

Tinamās "šallītes" jeb "gliemezīši"!

Un atkal pavisam vienkārša,bet tik noderīga lieta mazajiem pirkstiņiem! Pati izmantoju jaunus dziju kamolīšus,bet pavisam noteikti derēs arī dažādi dziju atlikumiņi,no mammas vai vecmāmiņas lielā groza!

Ir divas iespējas -tamborēt vai adīt!Esmu izmēģinājusi abus variantus.Tamborētās "šallītes" ir ciešākas,stingrākas,bet adītās mīkstas un krietni vaļīgākas!Pavisam noteikti -lieti noder gan vienas,gan otras!Tā teikt ,lai bērniņš darbojoties sajūt materiāla atšķirību!

Šallītes var tīt gan pa vienai  -veidojot "gliemezīti",gan pa vairākām kopā.Ar mazākiem bērniņiem parasti pirms tīšanas(kas nebūt nav viegls pasākums maziem,netrenētiem pirkstiņiem),"šallītes"izpētām.Aptaustām,pasmaržojam.Izklājam uz virsmas  - iedomājamies ka tā ir taciņa,pa kuru skrien kaķītis vai pelīte -lieliem pirkstu solīšiem,maziem pirkstu solīšiem.Tad vēl "šallītes" var "izgludināt"- izklāj un ar pirkstu galiņiem glauda,velk no augšas uz leju(tā mazais sajūt faktūru).Kad esam izspēlējušies,ķeramies pie mēģinājuma -sākt tīt!

Ja "šallīšu"daudz un dažādas krāsas var izspēlēt milzum daudz rotaļu -meklēt un šķirot pa krāsām,kārtot secībā pa garumiem -lielāks mazāks un otrādi!

Kad apgūta vienas "šallītes"tīšanās prasme,var ņemt un tīt kopā pa vairākām!

P.S. par "šallītēm" nedaudz arī oktobra nr."Mans Mazais"

Veiksmīgu un izdomu bagātu darbošanos!

Papildinot dziju grozus!

...jeb gatavojoties adīšanas sezonai,iegriezos veikalā "Adele" 

Zinu,ka " lielie" adītāji ada visu cauru gadu!Tomēr man visīstākā adīšanas  sezona sākas rudenī!Un ik gadu,oktobrī,vienā nedēļas nogalē, manā mīļākajā dziju veikalā " Adele"(mājas lapa) akcijas cenas(līdz 30%) vairākām dzijām!

Pagājušajā rudenī,neskatoties uz to,ka biju ar bebuku puncī,apņēmības pilna devos uz " Adeli ",lai sagādātu visu nepieciešamo mazuļa pūriņa gatavošanai.Kā arī rūpēs par sevi un mīļajiem,ar patiesu prieku ,izmeklēju  skaistākos un siltākos kamoliņus zeķītēm,šallītēm un citām lietiņām.Gaidāmajam mazulim tapa silta ratu sedziņa,vairāki zeķu pārīši,jaciņa un cimdiņi;lielie puiši kājas varēja sildīt mammas,ar siltām gaišām domām,adītajās zeķītēs.Neaizmirsu arī par sevi!

Tā kā ziema bija barga,mani sildīja šie patiess siltie plecu lakati!Šo pleclakatu galvenā " sastāvdaļa"  ir kazlēna mohēra(nepieciešama arī sliedīte un kāda efektdzijiņa,ar spuriņu vai " pušķīti").

Abi mani siltie plecu lakati

Pats lielākais lakats tapa pirmais(jāsaka gan,ka mazliet pārrēķinājos,jo iznāca pārāk liels!Toties,cik mīlīgi bija tajā ietīties!).Mazākais  apzināti tika adīts daudzreiz mazāks,lai varu aplikt ap pleciem,zem jebkura mētelīša,jakas.Kā arī paķert līdzi,pat mazā somiņā vai vienkārši ieliekot kabatā(jā,tieši tā!kazlēna mohēras adījums ir tik viegls un plāns,bet tik silts)Izmantoju arī vasarā,kas lieti noderēja vakarēšanā uz terases vai piknikā pie ugunskura.

Tad,lūk,ŠODIEN un RĪT veikalā "ADELE" akcijas cenas!Adītājas mani sapratīs -kā es gaidīju šo dienu!Tā jau nav,ka pa gadu nemaz neiegādāju kādu dzijas kamolu,tomēr zinu,ka oktobrī varu papildināt savus grozus,garajai adīšanas sezonai,tā pamatīgāk!

Tagad jāsteidz padarīt iesāktie darbiņi,lai varu atklāt atkal savu adīšanas sezonu!

Te,lūk,mans šodienas ieguvums.

 

"Zeķu " spēle!

Kā mūsmājās ienāca " zeķu spēle" !?

Nezinu kā Jums,bet man bieži vien ir sajūta,ka veļasmašīna zeķes laiku pa laikam mēdz "apēst"! :DD Jāpiebilst arī,ka ģimenē esam 5 cilvēki un kopā zeķu ir ļooti daudz!Un,jo īpaši,ja 3 no ģimenes ir vīriešu kārtas!

Kad rosos ap izmagāto veļas kaudzi gandrīz vienmēr radīsies kāda nabaga zeķīte,kurai trūkst otrā pāra... Esmu ieviesusi maisiņu,kur tādas vieniniecītes glabāju.Laiku pa laikam to pārskatu.Kādam bariņam zeķu paveicas!Tā teikt -uzrodas otrā pusīte!Tā nu vienu dienu,kad maisiņš atkal bija pārāk pilns,ķēros pie šķirošanas.Kaudzīte zeķu laimīgi aizceļoja uz atvilknēm,tomēr daļa vientuļas palika atkal gaidot!Tā kā vairumā krāsainās bērnu zeķītes,saliku tās groziņā un noorganizēju bērniem "zeķu" spēli .

Pirms vairākiem gadiem gatavojoties kādai  ballītei savācu pieaugušo zeķes vieninieces un uzrīkoju" zeķu" spēli.

Spēles dalībnieki sasēžas uz zemes,aplī.Vidū tiek izbērtas zeķes.Pēc starta katrs cenšas vienā kājā savilkt pēc iepsējas vairāk zeķu!Kad zeķu vairs nav,pa apli , katrs velk pa vienai zeķei nost!Uzvar tas,kuram pēdējam kājās paliek zeķe!

Arī bērniem ļoti patīk šī spēle.Tomēr pirms spēles ar bērniem svarīgi izdomāt kā un vai tiks noteikti uzvarētāji,kāds ir bērnu vecums,cik daudz bērnu tajā piedalīsies.

P.S.Pēc katras spēles zeķes izmazgāju!

Iespējams,ka visās kompānijās nevar izspēlēt šo spēli,jo kādam varētu būt iebildumu vilkt kājās svešas zeķes!Kompānijās,kurās esmu organizējusi šo rotaļu,tā pieņemta ar lielu jautrību!

Akmentiņu pārvērtības.

Kādu vakaru,kad atvasītes aizmiga necerēti ātri,tiku pie kriksīša brīvbrīža SEV!

Tā kā viena no manām vājībām ir lasīt  jūras malā akmentiņus un akmeņus,to man ir daudz un dažādi!Izskatās ka atvasara arī projām.Līdz ar to sagribējās radīt ko košu un nedaudz vasarīgu!

Gandrīz vienmēr mūsmājās atrodami atgādinājumi,mīļdarbiņi no bērniem un citas ne mazum svarīgas lietas piestiprinātas ar magnētiņiem pie ledusskapja.Nolēmu dažādot magnētu klāstu( kā tradīcija mums kļuvusi no katra ceļojuma attiecīgās valsts atvest tai raksturīgu magnētu),bērniem sadāvinātie,tomēr vairumā ir TIIMARI melni neitrālie magnētiņi.Līdz ar to nolēmu piešķirt estētisku baudījumu acīm,padarot šos melnos magnētus interesantus!

1. Sameklēju nelielus plakanus akmentiņus un nomazgāju tos;
2. Tālāk ķēros klāt pie savas salvešu kolekcijas un dekoupage papīriem.Tā brīža noskaņojuma un akmentiņu izmēriem par labu atzinu mazos,košos taurentiņus;
3. Otas,akrila krāsas,speciālā līme un laka;
4. Kad akmentiņš izrotāts,otrajā pusē ar karsto līmi pielīmēju magnētiņu. 
 

Lūk,mans veikums!Bērniem par šiem mazajiem niekiem bija jo īpaši liels prieks!

Vēlēšanu kampaņa 2010

Neaģitēju,tomēr man likās vienreizējs videoklips,kura galvenais varonis ir superīgais suņuks -Džezmens!

Autortiesības -Vivita Ločmele.

Turpinām baudīt atvasaru....

Minhauzenam pa pēdām...

Sestdienas rīts!Laiciņš kā radīts,lai ķertu mīlīgo rudens dienas saulīti!Piknikam tiek sakrāmēts līdzņemamais groziņš,kurā iegulst arī tikko ceptā ābolmaizīte!

Kaut arī Minhauzena muzejā esam ne pirmo reizi,bērniem vienalaga neviltots prieks.Un jo īpaši par jaunuzcelto  atrakciju -milzīgu kuģi,pa kuru var kāpelēt,skraidīt un izpēlēt dažnedažādas spēles!Mūsu puišiem ,uz vietas iesaistoties citiem bērniem,izvērtās " kariņa" rotaļas!;)

Minhauzena parka dabas taka!Ir iespēja izvēlēties iet garo(5,3 km) vai īso(3,17km) takas maršrutu!Izvēlamies garo taku.Laipu takas vijas caur mežu,kur patiess bērni,un ne tikai bērni,bet arī pieaugušie,var baudīt tikpat kā neskartu meža vidi,kur laiku pa laikam ceļinieku sagaida dažādi pārsteigumi -koka skulptūriņas,Jakobīnes dārziņš ar šūpolēm,skatu tornīši un daudz citu interesantu un savdabīgu objektu.Ja ir vēlēšanās un kājas vēl negurst , nedaudz novirzoties no takas maršruta, var iziet pie jūras!

Uhh...teikšu kā ir - noguru gan!Tomēr bērni vēl bija gatavi spriņģot pa atrakciju kuģi,kamēr gaidījām kefejnīcā pusdienas.Ieturējuši pusdienas,vai arī kāds cits teiktu agras vakariņas,posāmies uz Saulkrastiem,pastaigā pa    " Balto kāpu"!

Laiciņš tik burvīgs!Ja kalendāra lapa nebūtu pāršķirta uz septembra mēnesi,teiktu,ka ir augusts!

 Saulkrasti -" Baltā kāpa" .Saulriets.

Tā kā mazā pastarīte visu pastaigas laiku,ko pavadījām Minhauzena mežā ne acu neaizvēra ,vērojot kokus un brāļus,jautri lēkājošus,priekšā pa taku,tad tagad miedziņš viņu pievarēja!

Nododoties relaksētai pastaigai pa augsto kāpu,lasījām čiekurus(tā teikt ziemas krājumiem -rotaļām un rotājumiem) un vērojām mierīgo jūru.

Puiši atkal ar lielu entuziasmu nodevās savām rotaļām.Pludmalē viņiem pieejams tik plašs" rotaļlietu" klāsts.Te kāds koka sprungulis var pārtapt par pirātu duncīti,cits savukārt par tik nepieciešamo pistolīti...Un, protams,neizpalika smilšu piļu celšana jūras krastā!Cik labi atcerēties vasaru!

Par to,ka jāpošas mājup,mums atgādināja lielā,krāsainā bumba,kura priecējot ne vienu vien skaistu skatu alkstošu acu pāri,tik romantiski pazuda pie horizonta!Patiess skaisti un romantiski!

Burvīga atvasaras dieniņa!Daudz svaiga gaisa,daudz saules gaismas!Līdz ar to daudz pozitīvu emociju!Un kas gan var būt labāki vitamīni  par šo visu,lai sagatavotos garajai ziemiņai!

P.S. Bez čiekuriem šis tas vēl iegūla manā ziemas krājumu grozā -jūras apslkalotie kociņi un pāris skaistu gliemežvāku!Tā kā  dodos uz šo jūras karstu ik gadu,rudeņos,lai papildinātu savas krātuves,teikšu kā ir -šoreiz jūras māte nav bijusi tā devīgāka...Laikam jāsagaida negantāks laiks,kad jūra būs patrakojusi un vairāk apskalojusi krastu...tad gan tur paveras Tādas bagātības!

Jauku un emocijām bagātu rudeni!!!

Atvasaras pēcpusdiena Siguldā.

No rīta pamodusies sajutu patiesu prieku,ka aiz loga skaidras debesis un vasarīgi spoža saule!Tas noteikti jāizmanto!Mājās sēdēt nevar!

Brauksim uz Siguldu!Tā kā no skolas vēl jāsagaida skolnieciņš,varu sagatavot līdzi piknika groziņu,ar pāris našķiem,maizītēm un siltu tēju omulībai!Pa to laiku vēl domas svaidās - varbūt tomēr vēl pagaidīt un uz Siguldu doties tikai nākamo nedēļ,ar domu,ka tad rudens krāšņums būs baudāms visā pilnībā!Bet tā kā noteikti uz turieni vēlamies doties darba dienā(lai izvairītos no ļaužu masām)un nākamo nedēļ mūsu kalendārs sola tikai vienu brīvu darba dieniņu, nolemjam uz to nepaļauties!Tātad izlemts!

Dodamies uz gaisa tramvajiņu(no Siguldas puses uz Krimuldu).Tā kā ir darba diena,plkst. trīs pēcpusdienā,rindā uz vagoniņu esam vienīgie!Bērni ir sajūsmā par tik ekskluzīvu iespēju -tramvajiņš tikai mums vieniem!!!Tā liekas līdz pēdējai minūtei,kad uzrodas vēl kāds pārītis.Nekas!Vienalga daudz jaukāk,nekā spiesties pārpildītā tūristu vagonā!Kad esam jau pāri pusceļam(gaisā) ,pēkšņi pamanām,ka pavisam nedaudz zem mums kāda koka pašā galotnē sēž...Lācis!tTieši tā -liels liels brūns lācis!tTiesa gan -plīša!Skats vienreizējs -ķepainis sēž un skatās uz mums lielām draudzīgām,bet nedaudz arī izbaiļu pilnām acīm!Interesanti kas un kādā veidā to tur uzsēdinājis!?Uzmanību piesaistošs un interesi izraisošs objekts!

Plīša lācis(gan no mugurpuses)

Krimuldas pusē apejam apkārt pilskalnam,kur paveras skats uz ielejām.Jāsaka gan,ka pats īstākais rudens lapu krāšņums varētu būt nākamo nedēļ!

Tālāk dodamies uz panorāmas ratu un rodeļu trasi!Neizpaliek bērniem solītās izklaides -nobraucieni ar rodeli!Iepriekšējos gadus no šīs vietas ,pašā rudens krāsu plaukumā, varēja vērot skaistu skatu uz Gauju un mežiem! Šoreiz bez raibajām krāsām,bet vienalga skaisti!

Vēl neliela pastaiga,panašķēšanās no līdzpaņemtā groza,tad ceļš uz mājām,jo rīt tomēr darba diena un skolnieciņam vēl jāsteidz mājasdarbus izpildīt!

Ja Jums netīk lieli ļaužu pūļi,noteikti ieteicams uz Siguldu doties darba dienā.Gadīsies sastap pa kadai skolnieku ekskursiju grupai,bet kopumā var baudīt mierīgu atpūtu!

 Gaisa tramvajiņam biļetes darba dienās arī lētākas nekā brīvdienās!

Kaut arī acīm nebaudījām tādu rudens krāsu gammu kā cerējām,esam tvēruši patīkamo rudens saulīti,jaukā atpūtā!

Baltās šokolādes riekstu kēksiņi.

Mūsu ģimenē ir tradīcija,ka bērna pirmajā dzīves gadiņā atzīmējam katru mēneša jubileju.Tās saucam par  "mazajām dzimšanas dieniņām" ! Šajā dienā cepu kādu kārumu -kūciņas vai rausīti. Mazais jubilārs arī tiek uzposts un rīkota foto sesija!Un protams,mielošanās ar gardumiem,pie svētku galda!Jāsaka gan,ka pagaidām pašam jubilāriņam vien atliek noskatīties uz mīlīgajām sveču liesmiņām un iztikt ar kādu sev piemērotu cepumiņu!Nekas,kad tiks cepta 12. kūka -noteikti tiks gabals arī jubilāram!

Šoreiz nolēmu " mazās dzimšanas dieniņas" 8 svecītes saspraust kēksiņos!

Nepieciešams:

• 200g sviesta
• 200g cukura
• 3 olas
• 300 g kviešu miltu
• 2 tējk.cepamā pulvera
• 100 g drupinātas baltā šokolādes
• 100 g drupinātu lazdu riekstu
• 1 apelsīnam norīvēta miziņa
• 1 apelsīna sula

1. Nomazgā apelsīnu un norīvē tam miziņu;
2. Izkausē sviestu un samaisa ar cukuru;
3. Pa vienai pievieno olas,turpinot maisīt;
4. Samaisa miltus,cepamo pulveri,drupinātu šokolādi(šokolādi pirms iemaisīšanas mīklā parasti ievietoju uz kādām 10-15 min saldētavā,lai gabaliņi cepot tik daudz nekūst) un drupinātus riekstus.Pievieno mīklai sausās izejvielas;
5. Pievieno mīklai apelsīnu sulu un sarīvēto miziņu;
6. Samaisa mīklu un liek kēksu dobumiņos(man patīk katru kēksiņu ielikt cepšanai paredzētā papīra formītē.Bet tā gaumes lieta).Cep apmēram 175C apmēram 30 minūtes.