Ziedi plaukst...

Kamēr pavasaris pie mums vēl tikai gausiem solīšiem šurp nāk,kādu dienu ar bērniem nolēmām uzziedināt istabā paši savus pavasara ziedus!

Izmantojām zīdpapīru un pūkainās stieplītes (tas viss iegādājam veikalā Tiimari).Noteikti šīs lietas atrodamas  arī citos hobijpreču veikalos.

Zīdpapīru sagriež sev vēlamā izmēra taisnstūrīšos/vai kvadrātiņos,saliek kaudzītē,vienu virs otra un saloka vēdeklīti.Vēdeklīti,viducī apņem ar pūkaino stieplīti(kā tas redzams att.)

Vēdeklīša galos ar šķērītēm izveido spicītes (kā att..).

 

Tad seko rūpīgs,uzmanību un pacietību prasošs darbiņš...Katru zīdpapīra lapiņu uzmanīgi " jāuzbužina" uz viducīti -veidojot puķes formu!

Bērniem šis darbiņš ļoti iepatikās,līdz ar to mums tapa vairāki skaisti ziedi,kurus ar stieplīti piestiprinājām zariem.

Inese,

" Gadalaiku skices"

Ziedu fejas sarosās...

Laikā,kad piemājas saulītē plauka un savas košās galviņas saulītē gozēja krokusiņi,kādu dien tur parādījās arī pirmās šī gada ziedu fejas...Patiesībā gan  pašas  acīm gan šīs puķu meitiņas neskatīju,bet brīnumam ir tik jauki ticēt...

 

Ak,aizsapņojos gan!

Bet tā pavasara nedēļa,kad beidzot,beidzot tika sagaidīta pirmā īstā pavasara saulīte, pirmie pavasara puķu vēstnesīši bija tik burvīga,ka radās vēlme radīt brīnumu -mazām bērnu sirsniņām!Atzīšos gan ,ka arīdzan savam priekam!:)

 Ar pavasarīgiem sveicieniem,Inese

Ik gadu -pirmais mūsmāju pavasara košums!

Jau trešais pavasaris,kopš mūsu un  garāmgājēju acis un sirdis priecē pamazām topošā krokusu pļaviņa.Pēc maniem plāniem un iepriekšējā rudenī ieguldītā darbiņa, -sastādīju klāt nelielu pulciņu jaunus sīpoliņus,tai vajadzēja būt jau plašākai,tomēr sapratu,ka daļa sīpoliņu kaut kur pazuduši...Bet nav ko bēdāt,jo košums un prieks vienalga liels!Un ik gadu esošais puķu pulciņš kļūst arvien kuplāks!

Te,lūk,mūsu šīgada -pavasara dārza prieks!

Ikreiz pēc garās ziemas ir patīkams un mazliet arī nepacietīgs šis gaidīšanas laiks,kad sāk no sniega līst āra pirmie zaļie zobentiņi un saulītei spīdot, ik dienu tie pastiepjas augstāk,līdz parādās pirmie pumpuriņi!Un tad pāris saulainu dienu,kad košās krokusu galviņas jau gozējas pretim saulītei!Un tad patiešām beidzot ir klāt  -pavasaris!!!

 

Te,lūk redzams paša pirmā gadiņa košums -2011 .Pēc tā gada bildēm,redzu,ka skaistums gājis tikai plašumā!

Un,te,pagājušā -2012.gada pavasarī. 

Jauku,saulainu un pozitīva noskaņojuma pilnu Jums pavasari!

Kad pavasaris vēl kavējās....

Martā,kad visi tik ļoti jau gaidīja pavasari,saņēmu kādu pasūtījumu.Jo tajā brīdī,neskatoties uz to,ka ik viens ilgojās saules un pavasara elpas,nācās tomēr vēl domāt par kādu siltu apģērba gabalu!Vai sievišķīgi pavasarīgi -ziemīgiem aksesuāriem!Un,lūk,tapa komplektiņš  -puscimdiņi un cepurīte.Piebildīšu,ka cepuri pieaugušajam adīju pirmoreiz... Ui...un pie tam uzreiz citam,ne sev. Mazliet izaicinājuma.Tomēr kā procesā sapratu,tas ir itin viegli.Un tā kā bērniem cepurītes jau biju adījusi,tad ar ko gan daudz atšķirtos šis adījums!?Tik vien kā ar izmēru!:)

Patiess prieks ne vien man,bet arī šī komplektiņa valkātājai!

 

 

Un te koši puscimdiņi kādai mazai  dāmītei.

Meklējot košumu baltajai ziemai...

Februāra beigās uz mirkli baudījām pavasarīgi vasarīgas sajūtas,priecējot acis acāliju mājā LU Botāniskajā dārzā!

Acāliju māja kaut neliela,tomēr ik zieds,ik krūms ar savu neatkārtojamo krāšņumu aicina uzkāvēties šeit ilgāk ...

...un izstāde " Kā sagrozīt galvu?!" 

Izstāde...neliela,bet ar šarmantu odziņas pieskaņu ...

***   ***   ***   ***   ***   ***   ***   ***   ***   ****

Nesen atsāku  darba gaitas,pēc salīdzinoši ilga pārtraukuma.

Darbs,kurš nes prieku man un ceru arī tiem,kam to sniedzu!Iespējams ar pārāk lielu sajūsmu tajā ielēcu...Jo sķiet mans,iepriekš tik pat kā neslimojošais organisms,nolēma mani tā mazlietiņ piebremzēt.Nolemjot spītēt vīrusiem ,izlikos stipra...Tomēr kā jau zināms,spītējot -kaitējam galvenokārt paši sev.Tā,nu,nācās iejusties man slimnieces lomā,pavadot krietnu laiku zem siltām segām un karstām ingvera tējām.

Pāris dienu un neskaitāmu stundu miegs!Kādu brītiņu  spēju baudīt tikai miegu un pilnīgi relaksētu režīmu!Bet ne pārāk ilgi.Pirmkārt,sailgojos pēc saviem mīļajiem bērniem ,ar kuriem komunikācija tik vien kā caur durvju šķirbiņu - mazo roku mājieni izolētajai mammai;))Tik ļoti vēlējos viņus apkampt,samīļot.

Kad spēki mazliet atgriezās,laiku īsinot nodevos gan grāmatu lasīšanai,gan savu iemīļoto mandalu krāsošanai...

Un noteikti vēlos pieminēt savu violeti rozīgos melanžētos tonīšos iesākto darbiņu.Neilgi pēc acāliju izstādes apmeklējuma(aplūkojot acāliju foto un uzlūkojot savu adījumui,šķiet zemapziņa tomēr darījusi savu,adījuma toņu izvēlē!) iegriezos dziju veikalā un  tajā mirklī drosmīgi un sev varētu teikt arī -nedaudz pārgalvīgi,iegādāju krāsainu dziju košumu.

Jūtoties labāk nolēmu,ka īstais brīdis ķerties klāt šiem kamoliem.Miksējot pamatdziju ar kazlēna mohēru, top kaut kas maigi viegls un silts man pašai.Adot gan nedaudz sabijos no pārlieku lielā košuma. Tomēr apkārtējo iedrošināta tomēr turpinu savu drosmīgo (krāsu) darbiņu!

Ceru itin drīz pavasara saulītē un arīdzan šeit pagozēties savā jaunajā darinājumā!

Košu un saulainu Jums pavasara gaidīšanu!