Smilšu kastes sezona jau krietnu laiku kā beigusies,aiz loga jo dienas arvien lietaināks kļūst.Bet,nav ko bēdāt!Ir tik daudz jauku,interesantu lietu,ko var sadarīt arī mājās -istabā!
Apmēram pirms diviem gadiem,kad vēl mitinājāmies piepilsētas dzīvoklītī,izveidoju bērniem "prosas" kasti!
Tas bija trāpīts DESMITNIEKĀ! Teikšu tā -šī "prosas kaste" ir ne tikai jauks izklaides veids,bet sava veida terapija(un ne tikai bērniem,lieti noder arī pieaugušajiem)!Un kas gan tur ko apšaubīt,neko jaunu jau neesmu atklājusi -tik vien kā smilšu vietā prosa! Iegādājos veikalā lielu,lēzenu kasti uz ritenīšiem(ar vāku),kurā sabēru gandrīz 10kg prosas!
Sākumā bērni negribēja atiet no šīs jaunā izklaides veida ne mirkli.Kādas tik rotaļas neizdomāja!Var dot bērniem brīvu izpausmi,bet var lūgt arī izpildīt konkrētus uzdevumus -bērt trauciņos,izmantojot karotītes,piltuvītes utt.,veidot kādus tematiskus ciematiņus vai izspēlēt dažnedažādas situācijas.Bet ticiet,tas Jums nebūs jādara,jo bērni paši lieliski atrod un izdomā veidos kā šeit darboties!
Lai šī "prosas kaste" nekļūtu par parastu ikdienišķu sastāvdaļu,bet saglabātu to īpašo sajūtu...kad bērni parotaļājas,uzlieku kastei vāku un nostumju klusākā stūrītī!
Kādas priekšrocības ir "prosas terapijas kastei"? -viegli savācama,jo noteikti graudiņi atradīsies arī ārpus kastes:)),nokļūstot mutē,acīs -tie izkusīs un nekādu ļaunumu nenodarīs pat mazākiem bērniņiem.Vienīgais mīnus, salīdzinot ar smiltīm, -nevar uzcelt mājas -jāizmanto citu palīgmateriāli,bet tas arī nav traucēklis!:))
Jauku Jums atpūtu ar rotaļām!!!
manam lielajam bērnam bija smilšu kaste istabā - arī lielā kantainā bļodā sabērām baltās smiltiņas. Kā tiku galā ar izbirušajām? - zem smilšu kastes bija no kaut kādiem atgriezumiem palicis preskartons, lielākā daļa smilšu sabira uz tā un tālāk pa istabu neizplatījās, bet lielākiem nobirumiem pie smilškastes karājās neliela birstīta ar šaufelīti, pēc katras rotaļāšanās saslaucīju, ja bija ko slaucīt :) Jāatzīst, ka mans bērns diezgan kārtīgi rotaļājās, nevaru teikt, ka būtu bijuši lieli smilšu plūdi (tas bija mans sākotnējais darbiņš, parādīt, ka nav jēgas smiltiņas izbārstīt, ja nejauši izbirst, tas tāds sīkums vien ir)
AtbildētDzēstTā nu bija rotaļa, kur bērns patiešām ilgu laiku viens pats patstāvīgi rotaļājās ar kravas mašīnītēm veda un pārveda smiltis, stādīja koka sprungulīšus un krāmēja akmentiņus - mums tas bija dabas materiālu stūrītis - tik krāšņa rotaļkaste kā te redzama, nebija :) Meitiņai gan varētu būt tikpat krāšņi, jo māja nu jau pilna ar brāļa kādreizējām lauku sētām, mazām figūriņām u.c. krikumiem :) Ja tā padomā, brālim tas viss arī bija, bet uz smilšu kasti netika stiepts... laikam puisim citas prioritātes.
Mums lielākā problēma bija kaķi - tiem smilšu kaste atgādināja kādu citu instinktu :D, tad nu bija vienmēr jāvaktē, lai pēc rotaļāšanās būtu vāks virsū :)
Godīgi sakot, šovasar noslinkoju un neatvedu smiltiņas meitiņai lai izveidotu smilšu paradīzi. Jāpadomā, varbūt arī ar prosu jāizlīdzas...
Tiešām ļoti, ļoti vērtīga lieta maziem pirkstiņiem un rotaļām :)))
Klau, meitenes... Man te jautājums - no kāda vecuma jūs saviem mazajiem sagādājāt šos smilšu priekus? Es iedomājos,ka tā ir viena jauka štelle, bet redzot,kā mani mazie Transilvānijas Velnēni dragā pa māju, baidos, ka smiltis tiešām BŪS visur...
AtbildētDzēst:D baidos, ka Transilvānijas Velnēni jebkurā vecumā dragās :D Bet ir cerība, ka pie smilšu kastes mazliet nomierinās - kā nekā smilšu terapijas kabinetos taču neizskatās kā tuksnesī pēc vētras...
AtbildētDzēstPirmais bērns kad uzsāka Bēbīšu skoliņas gaitas bija tikai 1 gadiņu vecs, tur telpā bija piepūšamais baseiniņš ar smiltiņām, kur bērni labprāt spēlējās. Bet mājās tās sagādāju tikai uz vasaru - t.i., bērnam bija nepilni divi gadiņi. Apmēram tā...
Cik atceros,tad savus abus vecākos bērnus smilšu priekos laidu ātri...Lielajam puikam bija gadiņš ar kapeikām,vidējam gadiņš.tāpat jau ejot pagalmā,,braucot uz jūriņu -nesargāsi,sakot,ka nedrīkst!:DD
AtbildētDzēstJa runā konkrēti par smilšu kasti -kastīti telpās,tas jau individuāli.Es personīgi šādas izklaides - terapiju;)) neuzstādu telpā kā ikdienas sastāvdaļu.Kā jau minēju,man ir kaste ar vāku un ritentiņiem.
Atceros,kad agrāk strādāju kādā ļoti jaukā bērnudārzā,tur metodiķei kabinetā bija milzīgs smilšu centrs!KOLOSĀLI!To bija vērts redzēt!Liela kaste uz paaugstinājuma,kur bērniņi varēja iet visriņķī apkārt -rotaļāties.Tur bija ūdens pasaulīte,ar kaut ko līdzīgu ķirzaciņai,augi un daudz citu interesantu lietu!Tāda pasaule!!!Ja vien man mājās būtu iespēja atvēlēt tam kādu telpu,noteikti ko tādu arī izveidotu!
jā, ja tās telpas būtu vairāk, tad jau tiem bērņukiem paradīzi pie paradīzes varētu stellēt augšā :)
AtbildētDzēstBet, diemžēl, ir kā ir un šajā ierobežotajā platībā jau ar kaut kā var ierūmēties vismaz daļu fantāzijas realizēt :D
Ar katru reizi atskāršu, ka blogos var gūt TĀDAS idejas, ka ... trūkst vārdu. Tāpēc atkārtošos-ĢENIĀLA ideja! Ir man gan tāda kaste, gan prosa ir ideālais materiāls(sevišķi, ja bāž viskautko mutē)! Jūtu, ka manam pubertātes pārņemtajam transilvānim, gan arī mazajam, šitāda uzparikte būs riktīgi pa ķeksi:D
AtbildētDzēstTagad jaut.-kur vislētāk dabūt prosu? Pagaidām štukoju, ka Superneto.
Ar prosu ir tā!Tā kā man - mums šāda prosas kaste jau kalpoja jau gadus divus,nolēmu ka pienācis laiks prosu nomainīt!Palūkoju cik prosa maksā gan Maximā gan Supernetto.Cena neatšķīrās ne par santīmu.Ja nemaldos 0.68Ls/kg -abos veikalos!
AtbildētDzēstFantastiska ideja....un arī uzdrīkstēšanās :)
AtbildētDzēstAnonīms,domāju,bet tā arī neizpratu -kādēļ runa par uzdrīktēšanos!?:)
AtbildētDzēstJa tas par sava veida nekārtību,kura nereti rodas pēc aktīvām rotaļām,tad teikšu tā -jā,esmu liela kārtības mīle,bet bērniem vienmēr esmu centusies ļaut izpausties!Un pie sava veida haosiņa esmu jau pieradusi -kā nekā esmu 3 aktīvistu mamma un savu laiku esmu nostrādājusi arī ar daudz citiem mazākiem un lielākiem žiperiem!!!:)
Labdien!
AtbildētDzēstkur var nopirkt tādu kasti?
paldies