Mūsu vasaras Saulgrieži...un...tepat vien esmu -tikai vairāk pie dabas!

Jā,kopš Lieldienu laika,kad tapa mans pēdējais ieraksts šeit, neesmu radusi īpašu iedvesmu atkal ko rakstīt,parādīt vai pastāstīt...Labprāt gan ielūkojos laiku pa laikam, ko raksta un rada -rāda citi!:)

Mana iedvesma ir pārcēlusies,ja tā to varētu nosaukt, ārā -vairāk pie dabas.Pavasarī aktīvi rosījos ,kā ik gadu ,veidojot un iekārtojot savu puķu dārziņu,ieliekot tajā visu savu radošo dzirksti un krietnu devu mīlestības.Meklēju,plānoju,stādīju un laistīju!Tas viss man sagādā milzu prieku!"Iecirst nagus zemē -pēc garās ziemas" -tā ir tāda īpaša sajūta!

Būt pie dabas un nesēdēt mājās!Tāda ir mūsu vasariņa!Un kā ik vasaru plānu,ideju un vēlmju tik daudz,ka trīs īstenie vasaras mēneši paskrien nemanot!

Kā ik gadu savu teltošanas sezonu atklājam Līgo svētkos!Šķiet ātrāk ne gadu nav sanācis...Un kā ik gadu, jau padsmito gadu pēc kārtas,kopā ar savu foršo kompāniju "apceļojam"savas dzimtās zemītes atpūtas vietas.Katru gadu dodamies kur citur!Šogad ciemojāmies tepat netālu Inčukalnā,kempingā"Žuši".

Foto: GadalaikuSkices

Ja reiz grasāties turp atpūsties -nenobīstaties no pirmā iespaida -iebraukšanas tēla.Iebraucot šajā privātīpašumā pirmais iespaids varētu pat teikt ir,ja ne -neuzrunājošs,tad nepievilcīgs jau noteikti.Sajūta,ka esi iegriezies padomju laiku atpūtas bāzē(daudz gan pati no tā laika neatceros,bet priekšstats kā bija tomēr man ir).Tomēr!Galvenais nenobīties un doties līdzi viesmīlīgajai saimniecei apskatīt,ko tad īsti varam šeit baudīt!Un šeit noteikti ir ko baudīt -bauda dvēselai,bauda acīm!Bilžu gan man ir maz,jo patiess vairāk baudīju acīm...

Foto: GadalaikuSkices

Lejā,aiz dīķīša, plaša pļava ar patiess mīlīgām kempinga mājiņām un teltsvietām.

Foto: GadalaikuSkices

Kopā ar instruktoru iespēja doties izjādē ar zirdziņu!Arī es izmantoju šo izdevību,dodoties pussdundas izjādē.Sajūta neaprakstāmi viegla un dvēsli cilājoša,kad rāmiem šoļiem vadi bērīti pāri neskartām, simtiem dažādu ziedu pļāvām,veroties dabas krāšņumā...Kura patiess ir brīniškīga,jo pļavās atrodasmas daudz dažādu tējiņu,aizsargājamu un reti sastopamu augu...un vārda vistiešākajā nozīmē atrodies vismaz metru virs zemes!:))Kā stāstīja jāšanas instruktore, šeit agrās rītausmas mīl fotogrāfi,kur top pasakainas bildes...nebija man pļavās līdzi fotoaparāta,bet noteikti šeit reiz vēl atrgiezīšos!:))Jo skati,tie skati ir foto vērti,lai ierāmētu un visu garo ziemu raudzītos uz dabas mieru...

Kamēr visi rosās,ko nu kurais -klāj svētku galdu,braukā ar plostiņu vai vienkārši ļāvies ilgi nesatikta drauga sarunām...izskan sauciens  -telts ūdenī!
Jā,smejies vai raudi!Vairāk gan sanāca tas pirmais!Vējšs bija tik stiprs,ka parāva kādu nelielu telti un kā buru rāva prom pa ūdeni!Labi,ka mūsu vidū ir kāds kas nekad nešaubās mesties vai nemesties ūdenī...:))

Foto: GadalaikuSkices

 

Foto: GadalaikuSkices

Jā,Līgo dienas laikapstākļi nebija tie mīlīgākie.Vējš papurināja mūs ne pa jokam.Nākamās dienas pēcpusdienā,kad jau pamazām posāmies mājupceļā,saulīte aicināt aicināja -lai vēl uzkavējamies un pabaudam vasariņu!

Foto: GadalaikuSkices

Jāņu rīta agrumā,šķiet ap plkst. deviņiem(Jāņu rīta tas taču ir pietiekmi agrs rīts,vai ne!?),kad apkārt viss vēl kluss,pāri plaviņai noķēru šādu fotoobjektīva aicinošu skatu.... 

Foto: GadalaikuSkices

Foto: GadalaikuSkices

Jauku Jums vasariņu!!!

Diena,kad satiekas pavasaris ar ziemu!

 Tik pavasarīga nedēļas nogale!Un dabā tik redzami satiekas divi gadalaiki.Viens nāk ar lielu skubu,otrs kaut negribīgi tomēr sāk atkāpties! 

Tā kā pavisam nesen tiku pie sen kārotas lietas -distanču slēpēm, steidzu tās iemēģināt tuvējā meža trasītē!Mmm...superīga sajūta!Hmmm...tagad domāju ko īsti vēlos...vai,lai pavasara saules zobiņi ātrāk grauž sniega segu vai tomēr tas varētu mazlietiņ vēl pagaidīt,lai varu vēl kādus paris aplīšus "izskriet"pa mežu!?Labi,lai notiek kā notikdams!Prieks gan par vienu ,gan otru!

Tā baudījām šo silti saulaino ziemas/pavasara dieniņu!

Skat,ko pamanīju es,pie mūsmājām,kur saulīte krietni pastrādājusi!

  

LAI JUMS VISIEM JAUKA UN SAULAINA ZIEMĪGI -PAVASARĪGĀ NĀKAMĀ NEDĒĻA!

Pirmsskola!?Mājas bērni.

Mūsu pastarīte(teju teju jau divgadniece)  - lielo brāļu mīlule,pārsvarā ir mājas bērns!Un no sirds ceru,ka par mājas bērnu būs iespēja būt vēl krietnu laiku!

Neskatoties uz to,ka pati esmu audzīte (lasīt -pirmsskolas skolotāja/audzinātāja),trīs bērnu māmiņa,esmu pārliecināta,ka bērniņam līdz 3 gadu vecumam dārziņš nav vajadzīgs!!!Dārziņš galvenokārt nepieciešams vecākiem!;)Un pārsvarā gadījumu tas ir pašsaprotami!

Foto: i-neta

Visu cieņu tiem skolotājiem,kas to dara ar patiesu mīlestību un atdevi -audzinot mūsu bērnus laikā,kad pašiem tas nav iespējams (finansiālu vai kādu citu apsvērumu/apstākļu dēļ)!

Gan savā vecāku,gan pedagogu " praksē" esmu saskārusies ar dažādām pirmsskolas iestādēm,to modeļiem,attieksmi,vidi utt..Ir nācies saskarties ar pozitīvām un ne tik pozitīvām lietām...Nešvitināšu šeitan darvas karotes pa gaisu,jo nenoliedzami visā krietna deva bezgala daudz mīļuma un pozitīvisma,radošais un intelektuālais devums ,un milzīga atdeve darbam, kas tiek veikts...

 

Labprāt par dārziņa nepieciešamību diskutēju klātienē,paužot savu(!) viedokli(gadu gaitā man ir nostiprinājies savs uzskats,pārliecība - par šo tēmu,atrodoties abās pusēs),uzklausot citu domas,tādēļ gari te nerakstīšu par tēmu ,kas skar dārziņa ne -pieciešamību...

Jo runa šoreiz ne par to - būt vai nebūt bērnudārziem , lai kāds nepārprot(bērnudārziem kā tādiem ,manuprāt,jābūt)!Bet gan par mūsu -vecāku izvēli,iespējām kad(kādā vecumā) un cik daudz vest savu atvasi uz pirmsskolas iestādi!

Nenoliedzami" mājas" bērniņam nepieciešama arī sabiedrība.

Vecākais puika b/d sāka apmeklēt 2,5 gadu vecumā(viennozīmīgi varu teikt,ka tas bija par agru -ne tikai slimošanas dēļ),ar jaunāko puiku,jau biju " paaugusies" ;) māmiņa,kā arī apstākļi tika iegrozījušies tā ,ka pirmsskolu viņš sāka apmeklēt 4 gadu vecumā(pirms tam reizi nedeļā tika apmeklēta bēbīšu skoliņa;vēlāk 2x nedēļā piedalījās mērķtiecīgi veidotās radoši attīstošās nodarbībās kopā ar vēl 3 citiem bērniņiem;piebildīšu ka mums ar šo citu bērniņu vecākiem,kuri apmeklēja  skoliņu,bija līdzīgas domas par pirmsskolas nepieciešamību kādā noteiktā vecumposmā ).Adaptācija noritēja veiksmīgi;varbūt sagadīšanās,varbūt tomēr ne -slimošana šajā pirmajā gadā vien pāris niecīgu reižu.

Atgriežoties pie mūsu divgadnieces ,kādā no nākamjiem ierakstiem labprāt padalītos viņas ikdienā!Varbūt kādai māmiņai tas dos iedvesmu,iedrošinājumu,pārliecību,iedvesmu,ka arī mājas bērns var saņem pieteikami daudz(ja šaubas,ka kaut kas tiks nokavēts izglītošanas jomā,neapmeklējos pirmsskolu) .

Un vecumvecais teiciens un patiesība -bērni aug tik ātri!Tev tā nešķiet!?Nu,labi,pirmais man arī auga ļoti lēni -nez kādēļ tā!?;)Tomēr ar katru nākamo laiks sāk skriet!

Atcerieties to reklāmu,kur maza meitene kaut ko lūdz mammai,bet mamma atrunājas ar trauku mazgāšanu un nākamais kadrs,kur notiek atgriezeniskā saite(pusaudze un mamma)!? 

Es nebūt neesmu ideāla mamma,es arī nereti tīru māju:DD atrunājoties vai ko citu darot.Bet ko es ar to vēlos teikt!?Tikai to,ka patiesībā tas laiks ko tā pa īstam esam kopā ar saviem bērniem ,attiecībā pret visu dzīvi ,ir tik īss,kad varam viņam dot to vērtīgo dzīves " pamatiņu".

Foto: http://www.realsimple.com

Es nezinu kā Tev,bet manī mīt liela pārliecība,ka mani bērni viennozīmīgi ir ieguvēji,ka varu daudz laika pavadīt kopā ar viņiem! 

Es no sirds esmu pateicīga savai mammītei,kura tik daudz bija kopā ar mums(laikā ,kad augām) - bērniem!!!

Jauku Tev nedēļu!!!

Skrējiens.Brīvlaiks.Dabas miers un rudens zeltītie toņi!

Tā,nu,pēdējā laikā sanācis,ka tikpat kā neatliek laika pieķerties -tā pa īstam,kādam sildošam rokdarbam.Lai teiktu,ka nemaz -melotu!Esmu uzadījusi vienu meiteņu beretīti -krasaini strīpainos rudens toņos.Un procesā ir puišu micītes!Bet par micītēm vēlāk...

  

Ak,rudens nenāk tikai ar savu skaistiem zelta toņiem viens,bet arī ar saviem vīrusiem...Tādēļ braukšana un staigāšana pa ārtniecības iestādēm mums ar' pēdejā laikā negāja secen.Sildīšanas,tējas un citas procedūras mājās...

Un skolēnu brīvlaiks!Tam taču jābūt kaut nedaudz ,bet noteikti īpašam mazajam skolniekam!Vai ne!?Vismaz tā,lai ir pa kādam spilgtam piedzīvojuma,notikumam,kas padara šo nedēļu īpašāku -ne vien ilgāku pagulēšanu no rīta(kaut tas noteikti neizpaliek,jo miegs arī svarīga lieta).

Brīvlaikā tika apciemotas omītes,opīši,radiņi un citi tuvi cilvēciņi.Un ciemoties pie omopīšiem bērniem vienmēr liels liels prieks!!!

Bebru pēdu meklēšana meža dīķos;lapu pūšana un grābšana un daudz citu mazu jauku darbiņu un piedzīvojumu.

Tā kā esam,vismaz pagaidām,paši bez  sava četrkājaina mīluļa mājās(ceram,ka tuvākā nākotnē tas mainīsies),tad lielajam bērnam neizsakāmu prieku sagādāja pilnīga patstavīga došanās pa pilsētiņu, pastaigā ar suņuku;kaķa auklēšana,kurš neticami ļāvās it visām bērnu mīlestības izpausmēm.

Un kā lielākais piedzīvojums mūsu lielajam puikam(9 gadi) -pirmo reizi pašam -ne tikai stūrēt,tētim klēpī sēžot,Vadīt auto!Pats pie stūres,pats pie pedāļiem!!!Prieks un lepnums,liela centība un apņemšanās -tas viss bija redzams mūsu lielā puikiņa sejā,stūrējot pa lauku ceļu,savus km 3-4 līdz vecvecāku mājai!

Tagad vēl šis tas jāpašiverē pašas dārzā!Lai dārzs mierīgi var gaidīt pirmo sniega segu!

Un pēdejos gadus,ar katru gadu arvien vairāk atklāju -ka man ļoti patīk arī rudens!Patiess!!!Šķiet esmu iemācījusies to izbaudīt pa īstam!!!:))

Nu,ko,vēl mazliet darba spara,nodarot pēdējos dārza rudens darbiņus.Kā arī cerībā,ka vīrusi,nu vismaz kādu laiku,mūsmājām ies secen!!!!Un tad jau atkal varēšu pa saviem groziem un kastēm paraksties un kādu rokdarbideju atkal īstenot!Vai arī vienkārši kā katru gadiņu ģimenītei siltas zeķītes saadīt!

Ar iedvesmu....

LIELĀ RUDENS TĪRĪŠANA!!!

http://www.layoutsparks.com

Pati mazliet pat sāku baiļoties....par ko!?Par to vai -ja turpināsies LIELĀ TĪRĪŠANA kāda tā ir pārņēmusi mani,pēc laika neatjēgšos -pustukšā mājā!:DDD

Nu,labi,labi,tik traki nebūs,jo paliek lielais TOMĒR!Tomēr - esmu vairāk kā kāmis  un piedevām vairāk radošs nekā praktisks!:DD

Bet iedvesma man ir!Kad man mazliet(varbūt arī mazliet vairāk par to mazliet) uznāk besītis, tad man palīdz arī tāda lieta kā LIELĀ KĀRTOŠANA -TĪRĪŠANA!Un tad patiess ar lieliem apgriezieniem -viss liekais bez žēlastības -vai nu tiek sviests laukā,vai tiek gādīgi nogādāts kādam,kam tas vairāk varētu noderēt!

 Tā savā veidā ir arī kā mana pašiedvesmas terapija!!!

Un zini -es Jūtos  labi!Es varu dziļi ievilkt elpu -un ELPOT!Un ir tik labi -ievilkt krūtīs tik rudenīgi spirgto rīta gaisu,kuru ieelpoju agri no rīta, plaši jo plaši atverot logu!!!

ŠĶIROJU ,KRĀMĒJU,KĀRTOJU !!!

Jā un pa starpai domāju ,iedvesmojos un cenšos ko arī radīt...vairāk tā spontāni,relaxējoties un vienkārši ļaujoties!!!

Darbīgu un rosīgu arī Tev šo nedēļu!!!

KUR NOČIEPT LAIKU!?

...jeb nedaudz " nomest braukšanas ātrumu"  ikdienas skrējienam...

Sakiet,lūdzu,mīļās mammas,meitenes,rokdarbnieces,vecmāmiņas un citas lasītājas( -ji) -kur nočiept to laiku,kas šķietami man pietrūkst diennakts laikā!?

Foto: http://www.fitsugar.com

Ha,pati daudzkārt par to esmu domājusi - -nav kur nočiept!Tik vien kā uz nakts miega rēķina!Tomēr regulāri tā darīt nebūtu īsti prāta darbs!

Vispār jau kopš esmu 3 bērnu māmiņa un  pāri par 100kvm telpu" apsaimniekotāja",esmu no savas ikdienas lietu saraksta atmetusi pāris lietu.Un jāsaka,ka nejūtu diskomfortu...kaut vai :-vai ir sliktāk,ka vairs nestāvu ik pārdienas pie milzīgā veļas kalna,cenšoties to mazināt,naski cilājot gludekli!?Nebūt ne!Ir lietas,protams ,kuras vēljoprojām gludinu!Tomēr pārsvarā cenšos glīti izkārt veļu,izņemot no veļasmašīnas un uzreiz pēc izžāvēšanas glīti salocīt!Nu,jā un gadās arī brīži,kad lielais dēls man izsaka vēlmi pagludināt drēbes!Nu,ko, to nevar laist garām!!!Tad atlasu viņa spēkiem piemērotākos veļas gabalus,kuri arī tiek itin rūpīgi sagludināti!

Jā,par laiku un ikdienas skrējienu!Patiesībā arī bērni var būt lieli palīgi.Neuzskatu,ka viņi būtu jāiejūdz darbos no rīta līdz vakaram!Nebūt NE!Tomēr ar vīru esam vienisprātis,ka katram,atbilstoši vecumam, ir arī savi pienākumi,kas saistās ar mājas soli!Bet par bērniem un mājas darbiņiem  -cik daudz un ko katrs var darīt mājās,veltīšu kādureiz atsevišķu ierakstu!

Nu,lūk -negludināt -tik daudz!

Jā un esmu iemācījusies...labāk atzīšos -cītīgi vēl mācos -nedzīties pa māju katram puteklim pakaļ!Daudz vērtīgāk tajā laikā ir apsēsties un ar bērniem ko kopīgu padarīt vai arī veltīt laiku SEV!

Vienvārdsakot runājot par mājas kārtības uzturēšanu - " necensties mājās radīt muzeju!" Šo frāzi man kaut kad agrāk izteica kāds vīrietis,kurš pats ir atkīvu trīs bērnu tēvs!Un man tik ļoti tīk šie vārdi!!!

Ui,nu,par šo lietu var aizrunāties un aizfilozofēties daudz  un dikti!:DD

No visa pa kriksim jau arī tiek tas laiks.Kaut kā meģinu samenidžēt!Dažreiz man tas izdodās vairāk,citreiz mazāk!

Kādēļ man radās šis raksts!?Laiks jau lielākā vai mazākā mērā kaut kam trūcis gandrīz vienmēr,nu vismaz pēdējos pāris gadus:DD Tomēr priecājos,ka nekad laiks nav trūcis mums visiem kopā -ģimenei!!!Lai kopīgi atrastu laiku kur doties,paspēlēt kādu spēli,vai vienkārši nesteizdoties paēst brokastis!

Un jāsaka,ka man ir paveicies,jo pārsvarā visu ko daru man tas nesagādā sliktas emocijas(protams,kā ikvienam,par kaut ko kādā brīdī,arī man sanāk pa vājuma brīdim un melnajai strīpai).Ar prieku varu kārtot māju,ar prieku varu gatavot ēst,rušināties dārzā,darboties ar saviem radoši zinātkāriem bērniem utt..utt..

Mazliet atkāpjoties pie ausgtāk minētā -kādēļ man radās šis raksts!?

Klejojot,vērojot,priecājoties,sajūsminoties,kārdinoties un vēl nez cik veidu pozitīvu emociju vilnim izlidojot cauri,neskaitāmiem blogu lapu krāšņumiem,kur paverās Jūsu brīnišķie darinājumi!Man nereti  ir tā - man arī patīk!Es arī tādu vēlos pati pagatavot....Nu tik ļoti patīk un tik daudz un tik krāšņi!!!

Manas rociņas brīvbrīžos arī kustin kust!Tā,lūk,šobrīd zib  manās rokās adatas un starp pirkstiem slīd tik mīksti siltā kazlēna mohēra!Bet ar domām,nereti jau skrienu pa priekšu-gribu šo šo un šo!:DD

Uhh,tapa gan garas pārdomas,izrautas pa kādai kripatai no vēl garākām,kas skraidelē pa manu galvu!

Jā,es mēdzu būt haotiska būtne!Tādēļ arī laikam uzskricelēju šīs pārdomas!Tomēr ar smaidu uz lūpām,ne rūpju rievu uz pieres!:))

Jauku Jums šo saulaino un visādi citādi jauko nedēļas nogali!!!

Jaunais gadiņš!

         "  1.septembris -kā Jauna gada aizsākšanās!Šī rudens diena(jā,man jau līdz ar 1.septembri atnāk rudens!)vienmēr bijusi īpašāka par pārējām rudens dienām.Ik gadu 1.septembris man atmiņu sajūtās atsauc tādu īpašu sajūtu -mazliet saldsērīgi skumju,prieku un īpašas smaržas pildītu...           Nu jau trešais pirmais septembris,kad mūsu ģimenē atkal 1.septembris tiek piepildīts ar patīkamu satraukumu sirdīs(un ne tikai skolnieciņam,bet arī pašiem vecākiem!),puķu smaržām ,jaukiem pārsteigumiem!          Šī īpašā diena arī smaržo -ar īpašu tikai sev raksturīgu smaržu.Tā ir 1.septembra smarža,kuru nav iespējams aprakstīt -tā ieskauj sevī pirmo rudenīgo,bet tik patīkamo dzestrumiņu,ziedu smaržas...

  

Foto:GadalaikuSkices

  Lai Jums visiem visiem jauks šis jaunais mācību gadiņš!

Tieši pirms gada" palaidu" tautās arī savu,kā nereti mēdzu to saukt,publisko dienasgrāmatu!Vai kā vairums tos dēvē - blogu!

Manas " Gadalaiku Skices"   - 1 gadiņš

Soli pa solītim,nepievēršot tam visam pārāk lielu vērību,sāku to veidot jau vasaras sākumā!Nolēmu,lai pirmais raksts atklātībā parādās 1.septembrī!

Tad,nu,arī tapa šis pirmais, Jaunā gadiņa, manu sajūtu ieraksts,kuru nupat lasījāt!:)

Nu,lūk,apkārt vesels gadiņš!  :))

Meditācija dārzā!

...zemes terapija...

Pašai par sevi sanāca mazliet smiekli...Pēdējā laikā par terapijām vien spriedelēju!Lai,galvenais,ka pati tam noticu un kļūst vieglāk !

Nez kādēļ,bet šodien mocījos ar stiprām galvassāpēm,kas ir retums...Darbojos,strādāju,bet jutu,ka sāpes tomēr ņem virsroku,neļaujot pilnībā nodoties darbiņiem!Aiz loga tik mīlīga silta saulīte,kura augustā tik reti parādās.

Nieki,visu pie malas ...Sākumā apsēdos tikai uz terasi,lai vērotu putnu drošos soļus manā tuvumā.Tomēr kaut kas man mieru nedeva!Ak,jā -tās nelūgtās galvassāpes...bet liekas vēl kas...

Ar abām rokām -visiem desmit pirkstiem iegrimt savās puķu dobēs!Kuras kādu laiku nebija manu gādīgo roku apmīļotas...Jā,tieši tas man bija vajadzīgs!Pat neapsvēru domu,doties uz garāžu, sameklēt savu mazo "kašeklīti" un cimdus!Nē -tie man šoreiz nebija nepieciešami,vismazāk jau pēdējie!

Kas par labu sajūtu -sajust zemi!Vai zini!? -es taču tā uzrušināju visu savu mīļo dobīti!Labi,labi nav jau man tur hektāri - pāris kvadrātmetriņu.Bet tomēr!

Un tad vēl nolēmu savus puķu podus izšiverēt -šo to atjaunot,šo to pārstādīt!

Zeme elpo un es pati arī jutos labi!!!

Mandalas

....savā ziņā tā ir arī terapija...

Foto: http://www.beliefnet.com/

Jau agrāk biju šo to dzirdējusi par tādu lietu kā MANDALAS,kā arī pašas acīm gadījies redzēt kādu mandaliņu.Tomēr tā pa īstam tās sāku ievērot un jāsaka arī iemīļot apmēram pirms pusotra gada,kad grāmatnīcā pavisam nejauši pamanīju šāda veida grāmatu!Kura man protams bija jāiegādājas!To paņēmu līdzi mūsu kopīgajā ģimenes izbraucienā!Tā ,baudot atpūtu, pasakainā vietā pie kāda no daudzajiem Latgales ezeriem,laiku pa laikam ,ar patiesu interesi un atdevi pievērsāmies šim,mums,jaunajam mākslas izpausmes veidam.

Grāmata,kura aizrāva mūs visus -visu ģimeni!Un tagad ikreiz esot grāmatnīcā,vienmēr dodos uz tiem plauktiem,kuros ierindojas pa kādai mandalu grāmatai!

    

Man patīk tā sajūta,kad paņemu rokās savus " īpašos"  zīmuļus.Un ir, tās bērniem, īpašās un gaidītās reizes,kad kopā zīmējam,krāsojam,kad tiek izcelti arī mammas zīmuļi! -akvareļzīmuļi,kuri ir pietiekami mīksti,lai radītu vēlamās krāsas toni!Kādēļ tie tiek saukti par īpašajiem!?Tādēļ,ka tie nestāv kopīgajās kastītēs ar citiem bērnu neskaitāmajiem zīmuļiem,bet gan manā plauktiņā,ar citām " īpašajām" lietām -krāsām,otām utt..Un tas nekas,ka arī manu bērnu mākslas piederumu klāstā atrodamas daudz īpašo lietu,mammas zīmuļi vienalga ir visīpašākie!;)

Nu,lūk,laiku pa laikam kopā ar bērniem krāsojam mandalas!Ir reizes,kad izvēlamies katrs savu attēlu,kuru krāsot;ir reizes,kad darbojamies kopā!Un,ja vēl tētis piekrīt puiku lūgumam piebiedroties!Tad prieks vēl lielāks!;)

Un tiešām es mandalu izrotāšanu uztveru kā sava veida terapiju.Jo darbojoties ap to,izvēloties krāsiņas,saskaņojot domas(tādā gadījumā,ja darbojas pārī,krāsojot vienu mandalu),tu ne tikai atbrīvo prātu no kādām ikdienas rūpalām,bet arī mācies sadarbotiesa ar savu līdzcilvēku!

Man tas palīdz -atbrīvot prātu,jo tajā brīdī,kad rūpīgi ļauju krāsām slīdēt pa neskaitāmi sīkajām lapiņām,laukumiņiem es koncentrējos tikai uz to ko daru.Un jūtos patiess labi!Kā arī interesanti,strādājot pārī,saskaņoties ar otru,vienoties par vēlmēm.Jāsaka gan,ka līdz šim mums tas viss veicies tā plūstoši un rāmi!Nu,vismaz krāsojot mandalas!:DD

Ir reizes,kad cenšos piedomāt pie krāsu gammu saskaņotības,taču nereti ļauju rokai pašai stiepties pēc kāda krāsu zīmuļa un ļauties spontanitātie!

Foto: http://mandalacolors.com

Pamēģini arī Tu!

Mīļstāstiņš...ne tikai Māmiņdienai!

" Reiz kāds no bērniņiem , kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam: "Dzirdēju, ka tu grasies sūtīt mani uz zemi - kā gan lai es tur dzīvoju, tik mazs un nevarīgs?"

Dievs atbildēja: "Esmu tev izmeklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs."

"Bet te debesīs esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt," nopūtās bērns.

"Tavs eņģelis tev dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tik pat laimīgs kā te" - mazuli mierināja Dievs.

"Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?" - nerimās bērns.

"Tavs eņģelis teiks tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tevi."

Mazais tomēr nerimās: "Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki - kas mani pasargās?"

Dievs atbildēja: "Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta".

"Bet es būšu bēdīgs, jo vairs nesatikšu tevi!"

"Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā."

Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājās: "Dieviņ, pirms es dodos prom, saki, kā sauks manu eņģeli?" 

" Tu viņu sauksi par - mammīti! " 

(Diemžēl autoru nezinu)

Šis ir mīļstāstiņš,kurš nejauši pie manis atceļoja pirms vairākiem gadiem.Strādājot bērnudārzā,esmu šo stāstiņu īpašā noskaņā un veidā dāvinājusi arī bērnu māmiņām!
Tas liek ietrīsēties sirdīm un notraukt aikustinājuma asariņu...
Atzīšos kaut ir reizes,kad nav nemaz tik viegli būt mammai saviem trim visdārgākajiem.Tomēr tā sajūta,ka esmu mamma ir tik neaprakstāmi jauka!!!

P.S. Paldies, manai mīļajai mammītei ,par nesavtīgo mīlestību un tik sargājošo pleca sajūtu!

Mīļš paldies Madarai par dāvaniņu!

Nav svarīgi esi liels vai mazs -dāvanas vienmēr patīkami saņemt!Vēl jo vairāk,ja tās nāk no sirds!

 
Kā arī dvēseli silda vārdi:
 

"Šo savu cakoto spilventiņu ar zālītēm pildītu, gribu piešķirt blogiem, kas man dod iedvesmu un idejas darboties ikdienā"(Madara)

Pavasaris istabā!

Pēdējās dienas patiess ir sajūta,ka pavasaris teju teju jau būs klāt!Vismaz mana iekšējā balss pēc tā lūgtin lūdzas! 

Mans visu mīļākais  gadalaiks!:)Daba drīz modīsies un ik rīts,paveroties pa loga rūti, mūsu acīm nesīs jaunus un jaukus pārsteigumus!...te sniega sega no lieveņa jau atkāpusies,te pirmie sparīgie asniņi spraucas laukā no zemes -pretim saules uzmundrinošajiem stariem...pirmie zaļie pumpuri un daudz daudz citu dvēselei tik glāstošu lietu!

Kaut arī teju drīz viss modīsies, iekšēji tomēr jūtams tāds gurdums...

Teikšu kā ir -kaut arī pēdējās ziemas par pelēcību nevaram sūdzēties, gadā šis posms tomēr,vismaz man,ir daudz par garu!Vēlos atkal daudz košuma,reibinošu puķu smaržu un tik tīkamos saules glāstus!

Paveroties aiz loga sapratu,ka sniega sega vēl pabieza..Tātad -asniņus tik drīz viss vēl neieraudzīšu un kur nu vēl krāsainos puķu galviņas!!Nu,ko -nav ko gausties!
Kādu dienu ,mums visiem par prieku ,mājās saradās "pilna sauja"pavasara vēstnesīšu!Uzposu un pielaboju vēl katru puķupodiņu,pa savai gaumei,lai krāšņums acij vēl tīkamāks!:)

  

Tika ikvienam un ikkatram mājas saulainākajam stūrītim.

Koši krāsainajās lejkanniņās , uz katra bērna rakstāmgalda ,savus mīlīgos smaidus velta mazās "Sanpaulijas"....

Saulītē gozējas un mūsu acis priecē košās "Ciklamenas"

   .   .   .   .   .   .   .   .   .   .   .
 

"Pilna sauja" pavasara, pa maliņu maliņām!!!!

Ar saulainiem sveicieniem,Inese!:)

Domās jau pie pavasara...

...kaut zinu,ka tas vēl patālu!

Kad saulīte teju vai pa zemes virsu staigā -jautri rotaļājoties ar sniedziņu-radot vizuļojošas gaismas spēles, mani pārņem sajūta,ka pavasaris nav aiz kalniem!Tomēr ieskatoties kalendārā -jāsecina,ka vēl jau  ziema (kalendāra) nebūt mūs tik ātri negrasās pamest!

Nu ko,bet domās un sirdī taču varu (VARAM) gatavoties jau pavasarim!!!

Kopš pirms pāris gadiem sagaidīju krietni agrāku pavasari,nekā tas pienāk pie mums Latvijā,Frankfurtē,mani ne pavasari vairs nepamet vēlme tur atkal un atkal atgriezties!Lai tvertu ,kaut tikai pusmēnesi,bet tomēr agrāk,burvīgi plaukstošo dabu!Tas manos sapņos un vēlmēs -būt atkal tur,kad pie mums zemi vēl klāj pelēkbalta sniega kārta,bet Vāczemē -gar ielu malām savas pavasarīgi dzeltenās kleitiņas izrāda narcises un plašos laukos tik jauki gozējas krokusiņi!Ticiet man -tas ir tik fantastiski!

Te,lūk,mazs kriksītis no mana Frankfurtes pavasara (2008.g.) -marta pirmajās dienās!

No turienes,pie manis arī "ieradās"ideja izveidot pašai savu krokusu un citu mīļu pavasaru ziedu plaviņu! 

Rudens dzestrumā pāris dienu cītīgi pastrādāju pie saviem pārdesmit piemājas kvadrātmetriem -ik sīpoliņu ar lielu mīlestību un cerībām iesēdinot zemes iedobītē (tiesa gan no pļavas patālu,bet ceru,ka ik gadu mana vīzija ies tikai plašumā).

Kaut arī neesmu lielpilsētas meitene,jāsaka gan,ka vēl pirms gada nebija man lielas pazīšanās ar  "zaļajiem pirkstiņiem"(tiesa,esmu gan palīdzējusi ravēt,stādīt,novākt utt;kā arī mazā pieRīgas dzīvoklītī lolot lodžijas puķu kastes,bet tas tomēr kas cits).

Pagājušo ziemu, jau februāra beigās/marta sākumā, sāku gatavoties pavasara -vasaras dārza veidošanai (tika sēti un izloloti stādiņi,kuru pavasarī varēja droši ceļot uz dobēm).Sākumā neko daudz,bet soli pa solītim veidoju košumu savā mini darziņā tā kā patīk mums pašiem!
Kaut teju teju tikai februāris klāt,sāku jau domās plānot ko un kā šogad savā minidārzā veidot;pārcilāju dārza žurnālus un iegriežos savas mammītes dārza albūmos,kur idejas smeļos ne es viena!;)

Te,lūk,mūsmāju "rotas"no pagājušās vasariņas!

Un nenoliedzami dubultprieks,ja vēl kāds nejaušs (jaušs) garāmgājējs no sirds saka -ka prieks vienmēr apstāties un paskatīties!:)

Palūkojos pa logu...esmu patiess aizsapņojusies! -par pavasari!....

Bet tas nekas...Domās vienalga par - PAVASARI!:))

Vēlēšanu kampaņa 2010

Neaģitēju,tomēr man likās vienreizējs videoklips,kura galvenais varonis ir superīgais suņuks -Džezmens!

Autortiesības -Vivita Ločmele.

Jaunais gadiņš!

          1.septembris -kā Jauna gada aizsākšanās!Šī rudens diena(jā,man jau līdz ar 1.septembri atnāk rudens!)vienmēr bijusi īpašāka par pārējām rudens dienām.Ik gadu 1.septembris man atmiņu sajūtās atsauc tādu īpašu sajūtu -mazliet skumju,prieku un īpašas smaržas pildītu...
          Nu jau otrais pirmais septembris,kad mūsu ģimenē atkal 1.septembris tiek piepildīts ar patīkamu satraukumu sirdīs(un ne tikai skolnieciņam,bet arī pašiem vecākiem!),puķu smaržām ,jaukiem pārsteigumiem!
         Šī īpašā diena arī smaržo -ar īpašu tikai sev raksturīgu smaržu.Tā ir 1.septembra smarža,kuru nav iespējams aprakstīt -tā ieskauj sevī pirmo rudenīgo,bet tik patīkamo dzestrumiņu,ziedu smaržas...
  

  Lai Jums visiem visiem jauks šis jaunais mācību gadiņš!