Zinātnes centrs Tartu!

Jau sen mūs nelika mierā vēlme un interese aizbraukt uz Tartu un pabūt zinātnes centrā AHHAA.Par kuru tik daudz pēdējā laikā dzirdēts!

Plānojām,plānojām,laiku pa laikam dažādu iemeslu dēļ šis brauciens tika atcelts.Tomēr skolēnu rudens brīvlaikā, kādā  agrā rīta stundā,kad gaismiņa vēl nebija uzaususi,devāmies ceļā!

Nieka 3,5 h un esam jau klāt!Izplānots viss veiksmīgi un precīzi -ierodamies teju vai līdz ar centra atvēršanu(lai pagūtu baudīt iepriekš pieteikto laiku centra planetārijā),tomēr...mazs starpgadījums mūsu plānus mazlietiņ pajauca...No mums neatkarīgas tehniskas kļūmes rezultātā mūsu auto,braucot stāvvietā, tiek iespiests zem nolaižamās stāvvietas šķēršļa!Sākotnējā reakcija -" Ak,vai"!

Tomēr viss beidzās labi!Galvenais nedusmoties,būt pozitīviem pat šādās situācijās!Viss ar humoru!Jo -nekas traks taču nav noticis -tik vien kā auto iespiests!Bet mēs paši sveiki un veseli!Kā tur tajā sen senā teicienā!? -" kā izturēsies pret citiem,tā citi pret tevi..." nu,kaut kā tamlīdzīgi!Šajā ziņā varu apbrīnot sava vīra mieru un ne -vēlmi " kasīties" !:)
Kā kompensācija par " nelielajām ciešanām" tika gan mums,gan ģimenei,ar kuru bijām atbraukuši kopā!;)Visai pozitīva attieksme no tehnisko darbinieku puses un centra atbildīgajām personām!

Ar smaidu dodamies baudīt dienu!

Kā jau meitenēm,pirmām kārtām ,jāpaspoguļojas... Tiesa gan,ka  katrs no daudzajiem spoguļiem rāda savu bildi...kuram ticēt,kuram ne!?:))

 

Centrs nav pārāk liels,tomēr tajā visa kā ir gana daudz,lai baudītu interesantu un savā ziņā arī atraktīvu atpūtu dienas garumā!
Daudz un dažādu tehnisku brīnumu un lietu,kas parādītas un atklātas ik vienam saprotamā veidā;

Pamaldīties un mazliet " aplauzties" savā pašpārliecinātībā spoguļu labirintā;

 
Baudīt ūdens priekus, ūdens centrā -darbinot dažādus mehānismus,būvējot aizsprostus utt..Bērniem īsta paradīze! Mūsu jaunākā atvase, lielāko laiku pavadīja tieši šajā vietā.Tikai neaizmirstiet paķert pārīti lieku drēbju ko nomainīt,pēc darbošanās šajā stūrītī;

Dienas laikā novērot cālēna izšķilšanos;

 Izmēģināt dažādos lidošanas simulatorus -iejūtoties jauno lidotāju lomās;

 

Izrāpot un iztaustīt sajūtu soliņu!

 

Iejusties cirka mākslinieka lomā.Vai vienkārši;) pārvarot sevi,braucot ar velosipēdu pa trosi -augstu pie griestiem...

Doties ar liftu pazemē vai arī traukties kosmosā!;) 

 

Bet,ja kādu brīdi sajūta, ka visa kā mazliet par daudz,vari baudīt meditāciju kādā no krāsainajām olu istabiņām!Vai arī....

  ...Atpūtināt kājas kādā no krēsliem...

 

Ak,jā!Un  noteikti esot šeit,neaizmirsti pierakstīties kādā no nodarbībām zinātniskajā laboratorijā!Mēs šo iespēju izmantojām!Ticiet man,līdz pēdējam brīdim neticēju,ka viss būs tā kā solīts programmā! -pa īstam!Kas!? -tas lai paliek intrigai!;)Aizbrauksiet un redzēsiet!;)Un,ja vēl ģimenē aug topošais ārsts - tad tā ir īstā vieta, kur doties pirmajā praksē!
 

Iespēja iejusties mazuļa lomā,kurš tikko sācis pusdienot kopa ar Tevi pie lielā galda!Ko lai saka -krūze patiess smaga un jūties ne visai veikli...

 

Apmeklēt Šanhajas māju,kur grīdas slīpas! Un izbaudīt kāda ir mūsu ķermeņa reakcija....Izmēģināju iziet šo telpu gan atvērtām,gan aizvērtām acīm.Sajūtas pilnīgi pretējas.Vienā variantā sajūta,ka nespēj noturēt līdzsvaru un šķiet, ka cīnies ar jūras slimību,turklāt otrā variantā jūties pavisam parasti,ja neskaita to,ka ej pa slīpu grīdu.



Un vēl un vēl dažādu interesantu tehnisku,zinātnisku lietu un lietiņu,kuras iespējams ne tikai apskatīt un aptaustīt,bet izmēģināt  arī tā darbošanos!

Kopā pavadījām šeit 8 stundas.Bērniem prieks,ka beidzot ik atrakciju varēja baudīt neskaitāmas reizes  -līdz apnikumam!
Pusdienas ieturējām blakus esošajā McDonaldā.Jo ar ieejas aprocēm,vari dienas laikā atstāt centru un vēlāk tajā atgriezties.

Pie jebkura eksponāta,atrakcijas apraksts vairākās valodās,tajā skaitā latviešu.Līdz ar to,ja bērnam pagaidām tikai lasītprasmes dzimtajā valodā - t.i latviešu,pats var saņemt interesējošo informāciju!


Ja vēl neesiet izlēmuši kur kopīgi doties ar ģimeni brīvdienās,varbūt vērts padomāt par ,mūsuprāt, gan lielajiem ,gan mazajiem interesantu,atraktīvu un arī izzinošu atpūtu tepat kaimiņzemē!

Lai jaukas  brīvdienas Jums viesiem!

Mūsu vasaras Saulgrieži...un...tepat vien esmu -tikai vairāk pie dabas!

Jā,kopš Lieldienu laika,kad tapa mans pēdējais ieraksts šeit, neesmu radusi īpašu iedvesmu atkal ko rakstīt,parādīt vai pastāstīt...Labprāt gan ielūkojos laiku pa laikam, ko raksta un rada -rāda citi!:)

Mana iedvesma ir pārcēlusies,ja tā to varētu nosaukt, ārā -vairāk pie dabas.Pavasarī aktīvi rosījos ,kā ik gadu ,veidojot un iekārtojot savu puķu dārziņu,ieliekot tajā visu savu radošo dzirksti un krietnu devu mīlestības.Meklēju,plānoju,stādīju un laistīju!Tas viss man sagādā milzu prieku!"Iecirst nagus zemē -pēc garās ziemas" -tā ir tāda īpaša sajūta!

Būt pie dabas un nesēdēt mājās!Tāda ir mūsu vasariņa!Un kā ik vasaru plānu,ideju un vēlmju tik daudz,ka trīs īstenie vasaras mēneši paskrien nemanot!

Kā ik gadu savu teltošanas sezonu atklājam Līgo svētkos!Šķiet ātrāk ne gadu nav sanācis...Un kā ik gadu, jau padsmito gadu pēc kārtas,kopā ar savu foršo kompāniju "apceļojam"savas dzimtās zemītes atpūtas vietas.Katru gadu dodamies kur citur!Šogad ciemojāmies tepat netālu Inčukalnā,kempingā"Žuši".

Foto: GadalaikuSkices

Ja reiz grasāties turp atpūsties -nenobīstaties no pirmā iespaida -iebraukšanas tēla.Iebraucot šajā privātīpašumā pirmais iespaids varētu pat teikt ir,ja ne -neuzrunājošs,tad nepievilcīgs jau noteikti.Sajūta,ka esi iegriezies padomju laiku atpūtas bāzē(daudz gan pati no tā laika neatceros,bet priekšstats kā bija tomēr man ir).Tomēr!Galvenais nenobīties un doties līdzi viesmīlīgajai saimniecei apskatīt,ko tad īsti varam šeit baudīt!Un šeit noteikti ir ko baudīt -bauda dvēselai,bauda acīm!Bilžu gan man ir maz,jo patiess vairāk baudīju acīm...

Foto: GadalaikuSkices

Lejā,aiz dīķīša, plaša pļava ar patiess mīlīgām kempinga mājiņām un teltsvietām.

Foto: GadalaikuSkices

Kopā ar instruktoru iespēja doties izjādē ar zirdziņu!Arī es izmantoju šo izdevību,dodoties pussdundas izjādē.Sajūta neaprakstāmi viegla un dvēsli cilājoša,kad rāmiem šoļiem vadi bērīti pāri neskartām, simtiem dažādu ziedu pļāvām,veroties dabas krāšņumā...Kura patiess ir brīniškīga,jo pļavās atrodasmas daudz dažādu tējiņu,aizsargājamu un reti sastopamu augu...un vārda vistiešākajā nozīmē atrodies vismaz metru virs zemes!:))Kā stāstīja jāšanas instruktore, šeit agrās rītausmas mīl fotogrāfi,kur top pasakainas bildes...nebija man pļavās līdzi fotoaparāta,bet noteikti šeit reiz vēl atrgiezīšos!:))Jo skati,tie skati ir foto vērti,lai ierāmētu un visu garo ziemu raudzītos uz dabas mieru...

Kamēr visi rosās,ko nu kurais -klāj svētku galdu,braukā ar plostiņu vai vienkārši ļāvies ilgi nesatikta drauga sarunām...izskan sauciens  -telts ūdenī!
Jā,smejies vai raudi!Vairāk gan sanāca tas pirmais!Vējšs bija tik stiprs,ka parāva kādu nelielu telti un kā buru rāva prom pa ūdeni!Labi,ka mūsu vidū ir kāds kas nekad nešaubās mesties vai nemesties ūdenī...:))

Foto: GadalaikuSkices

 

Foto: GadalaikuSkices

Jā,Līgo dienas laikapstākļi nebija tie mīlīgākie.Vējš papurināja mūs ne pa jokam.Nākamās dienas pēcpusdienā,kad jau pamazām posāmies mājupceļā,saulīte aicināt aicināja -lai vēl uzkavējamies un pabaudam vasariņu!

Foto: GadalaikuSkices

Jāņu rīta agrumā,šķiet ap plkst. deviņiem(Jāņu rīta tas taču ir pietiekmi agrs rīts,vai ne!?),kad apkārt viss vēl kluss,pāri plaviņai noķēru šādu fotoobjektīva aicinošu skatu.... 

Foto: GadalaikuSkices

Foto: GadalaikuSkices

Jauku Jums vasariņu!!!

Adrijas jūras piekraste!

Ceļš vijas  augšup un lejup -pa kalnu serpentīniem!Un skatam paveras brīnišķīgi klinšu un ieleju skati!Ceļā laiku pa laikam apstājamies,bet šoreiz ne lai kājas izlocītu,bet gan baudītu dabas mātes gleznainās ainavas!Ak,jā un lai lieku reizi palūgtu mūsu "personīgajam gidam" (navigācijai) izvēlēties mums tīkamāko ceļa maršrutu!

Šīsdienas mērķis nokļūt līdz piekrastei un apmesties kādā no sev tīkamiem kempingiem.Tā, baudot serpentīniem klintīm un ielejām bagātīgos Horvātijas ceļus, virzāmies uz priekšu.Ceļā skatam vēl kādu mazpilsētiņas cietoksni.Kurš patīkami pārsteidz ar to,ka šķiet tik tūristu neskarts...un mums tas jo tīkamāk!

Un tad jau skatam paveras zilizaļie Adrijas jūras ūdeņi!

 

Jā,tas ir par ko reiz sapņots - redzēt pašas acīm!

 Un te,nu ir tā vieta,kur mums ar vīru vēlmes sakrīt,kas  attiecas uz atpūtas baudīšanas vietu.Ir man jūra un tepat līdzās vīram tīkamās klinšu sienas!Cik labi!:))

Palūkojam pāris piekrastes kempingus,noripinot pa šaurum šaurām un izteikti stāvām ieliņām, savu busiņu,pēc tam atkal cītīgi "rāpjoties"atpakaļ...Tā kā laika vēl līdz naktsmieram nedaudz ir,nolemjam vēl pameklēt kādu vietu,kura mūs patiess uzrunās!

Esam Omišā!Pilsēta starp iespaidīgām klintīm!
 Un ticiet vai ne,bet teju vai pašā pilsētas viducī,virzoties pa šauru ieliņu,starp klints sienām,nokļūstam sev tīkamās naktsmājās!

Un par neticami zemām cenām!Laikam  to pēdējo nosaka,ka pie kājām neskalojas jūra,bet gan līdz tai jāpaietas kādi pārsimts metri!



Nākamajās divās dienās nolemjam apskatīt piekrastes pilsētiņas!
No rīta nolemjam vēl izmest līkumu,ne gar piekrasti un to nenožēlojam.Jo skatam paveras tik iespaidīgi skati -kanjoni!Kā arī baudam mazo ciematiņu burvību!

Mūsu tālākais piekrastes punkts -maza mīlīga pilsētiņa Podgara.Ak,es šeit varētu palikt arī ilgāk un baudīt vislaiskāko tūristu atpūtu!

Šeit arī baudam ūdenspriekus,neskatoties uz to,ka jūrā viļņi ne pajokam !Puiši piesardzīgi pašā krastā bauda jautro viļņu spēles,kad viļņi skalojas pāri galvai!

Akmeņi,akmeņi -piekrastē un jūrā!Un zili balti putojoši jūras viļņi!
Pastaigājāmies pa pilsētiņas pašas piekrastes -vienīgo ieliņu(varētu to nosaukt arī par promenādi),palaiskojāmies palmu ēnā,veroties jūrā,kura...arvien vairāk sāka trakot!

Līdz ar pamatīgām vēja brāzmām,atraucās ar negants lietus!Labi,ka bijām jau baudījuši atpūtu gana un vien pāris soļu līdz auto!Traucamies projām,tā arī aizmūkot no lietavām!Tā līkumojam pa piekrastes serpentīniem,baudīdami jūras,klinšu un mazpilsētiņu romantiku!Pievakarē atgriežamies savā kempingā.Pēc vakariņām nolemjam doties pastaigā pa pilsētiņu!Kaut acīm redzami,šķiet neticami -pilsēta,kuru ieskauj klintis kā milzīgas akmens sienas!Skaisti!




















Kā jau ierasts šeit dienvidu pusē,mūs teju vai katru rītu modina skanīgi putnu treļļi!Pošamies tālāk!Esam pabijuši sava ceļojuma tālākajā galapunktā,tagad pamazām gar Adrijas jūras piekrasti sākam virzīties mājup!Mūsu maršrutā kā pieturas vieta atzīmēta arī Trogira,kura tiek dēvēta arī par mazo Venēciju.

   
Neliela pastaiga gar kanālmalu, vecpilsētu un virzāmies atkal tālāk!Pavisam nejauši, novirzoties jau krietni no jūras piekrastes ceļa,atklājam ezeru,ar skaistu klinšu skatu.

Apēdam pa ceļam nopirktos ķiršus,puiši vēl nopeldas un esam spirgti atkal ceļam!Ar vienu kāju un aci palūkojamies arī Krka dabas parkā,ko pēc ilgām pārdomām tomēr nolemjam atstāt citai reizei!Jo, pirmkārt, ir jau krietna pēcpusdiena,otrkārt -nez vai bērniem lielā svelmē būtu spēka nostaigāt atkal n -tos km!Mums lielajiem gan mazliet žēl,bet mierinām sevi ar domu -tas,lai paliek citai reizei!
Mūsu apzināts apskates objekts,kuru esam iekļāvuši savā maršrutā ir Maslenicas tilts(300 m virs jūras līmeņa)!

Kura augstums acīm un sajūtām vien jau iespaidīgs!Es atturējos iet kājām pati tiltam pāri un palūkoties pāri margām(pārvizinājos pāri ar auto)!:)Nakšņojam turpat netālu no tilta, kādā kempingā.Šķiet,ka šis bija visa ceļojuma nemīlīgākais no kempingiem,bet tā kā tuvojās jau vakara stunda un nebija zināms cik tālu nākamais kempings,nolēmām palikt!Jāsaka gan,ka šeit skaidri redzams,ka ne jau naudas vaina,lai uzturētu kempingu pie patīkamākas auras,tik vien kā elementārs roku darbs!Ieguldot vien minimālus līdzekļus kosmētiskajā remontā(tas par labierīcībām,jo māja jau mums līdzi pašiem sava -ha!).
Nu,ko nākamā diena klāt! -jāšķērso Slovēnijas robeža!Tad vēl nedaudz Austrija(kur pabijām interesantā parkā;par ko pastāstīšu nākamo reizi),Čehija un teju jau klāt Polija,kur dziļi jāievelk elpa,jāapbruņojas ar pacietību un ticiet,teju,kad ceļots jau divas nedēļas, domas par mājām arī palīdz pārvarēt Poliju....par to ko vēl skatījām un piedzīvojām un kā galu galā mums veicās ar to Polijas "pievarēšanu" uzzināsiet nākamajā reizē!!!

Turpinām baudīt vasaru!

Turpinājums ceļojuma dienasgrāmatai...."Plitvices ezeri"

Robežsarga rokās tiek nodotas 5cas pases!Jā,jā,Horvātijas robežu pagaidām vēl nešķērsot bez  kontroles punkta!Kad tiek konstatēts,ka visās pasēs dominē viens un tas pats uzvārds,vēl tiek pārjautāts -familie!? Kad atverot auto logu, pretim uzsmaida mūsu pastarīte,saņemam zaļo gaismu !

Pa ceļam uz kempingu,sameklējam policijas iecirkni!Jo gatavojoties šim ceļojumam,atradu info,ka iebraucējiem jāreģistrējas policijas iecirknī!Tas šķiet mazliet jocīgi,bet kā zināms valsts vēl ne pārāk sen tomēr cietusi karadarbībā.Viss drošībai un piesardzībai! Un līkumojot pa Horvātijas ceļiem,celiņiem un ciematu ciematiem vēl joprojām skatāmas karadarbības sekas...
Iecirknī tiek saņemta informācija,ka par ierašanos valstī ziņo attiecīgām institūcijām ne tikai viesnīcas administrācija,bet arī kempings,kurā tūrists apmeties!

Tā kā tuvojas jau vakarpuse,traucamies tālāk uz mūsu nakšņošanas vietu.Apmetamies netālu no " Plivices ezeru"  parka,lai rīt jau pašā rīta agrumā mēs būtu uz starta!:)
Kempings mīlīgs,pārsvarā(kā jau ierasts Eiropā),vakaru pie savām " braucam mājiņām"(kemperīšiem) bauda Vācu tūristi!Šis gan,ja nemaldos bija arī visdārgākais kempings šajā mūsu ceļojumā,kur pa nakti maksājām tuvu 30ls(Horvātijā norēķināšanās ir tikai kunās).

Jau pirms plkst. 9 no rīta esam pie " Plitvices " dabas parka.Izvēlamies maršrutu(ja reiz šeit esam - nolemjam doties vienā no garākajiem maršrutiem) un iegādājamies biļetes.Uz visu ģimenei -5ciem cilvēkiem,tas arī nav visai lēts prieks!;)

Nonākam līdz kuģītim,kurš pārvizina tūristus pāri ezeram,kur arī sākas taku -laipu ceļš cauri burvīgam mežam,ezeriņiem un neskaitāmiem strautiņiem! 

Daudz nejūsmošu ko mana sirds un dvēsele juta,ko manas acis skatīja,tas jāredz un jāsajūt pašam!

Kādā brīdī nonākuši jau pie neskaitāmi skaistā ūdenskrituma,kur lidinājās simtiem zilganzaļo spārīšu un vizuļoja dzidri zili -zaļais ūdens, bijām vienisprāt -ka tā iespējams var izskatīties Paradīzē(nu,ko,ja tā ir -atliek vien dzīvot tā,lai brīdī kad tas lemts, tur arī nokļūstam!:)))!!!

 Mēs nevaram atvest jums savas dvēseles sajūtas,nedz smaržu un noskaņu kas tur valda,vien tik cik padalīties pāris fotokartītēm,kuras patiesībā pat nespēja ietvert  ne pusi to ko redzējām un skatījām(šeit neiet runa par fotokameras atmiņas karti,kā arī foto meistarības pakāpi, bet gan to,ka fotoaparāts nespēj uztvert to ko cilvēka dvēsele)!:))

Atkal jauka relaksēta kopā būšana visas dienas garumā!Kad pastaigu maršruts aptuveni pusē,tālāk atkal tiek gaidīts kuģītis,kurš ved uz citu jauku paradīzes nostūri! Cik labi,ka sākām savu ekskursiju jau no paša rīta.Jo uz pēcpusdienu tūristu sarodas arvien vairāk.Un pienāk brīdis,kad uz laipiņām uzmanīgi jāpamainās!

Tā ar pirmajām lietus lāsēm esam tikpat kā finišējuši.Pērkona dārdieni,lietus šaltis,bet mēs esam jau busiņā,kurš mūs visus aizvizina atpakaļ pie parka ieejas!
Kad jau likās kad esam paglābušies,vēl mērojams gabaliņš līdz mašīnai,kad tomēr izlīstam līdz pēdējai vīlītei!Bet vienalga -jauki!:))
Atgriežamies savās "mājās" ,paēdam vakariņas un dodamies pie miera!Rīt ceram peldēties jau Adrijas jūras ūdeņos!:)

Pārgājiens kalnos!

Pamostoties un palūkojoties debesīs laiks neizskatās īpaši cerīgs un labvēlīgs,lai dotos kalnu takās...Hmmm...Domājam...Kamēr domājam,debesīs pavīd pirmie cerību stariņi!Un brīdī,kad esam jau iztukšojuši savus brokastu šķīvjus ir pavisam skaidrs -pārgājiens tomēr būs!

Un šī diena ir jo īpaša arī ar to,ka mūsu jaunākajam dēlam šodien dzimšanas diena!Hei,hei -jau 5gadi!!!

Jau iepriekš esam izlēmuši,ka dosimies kādā no vieglākajiem maršrutiem.Jo tomēr pastarīte vēl nevarēs pati mērot ceļu savām kājiņām!Kalnā dodamies ar funikulieriem,kas arī bērniem īpašs piedzīvojums!

Tiek sagatavots slings tētim uz muguras ,kur omulīgi tiek iekārtota mazā Peka uz pusdienas miedziņu!Un pārgājiens apkārt kalnam,pamazām virzoties uz leju var sākties!

Rēķinam ,ka kopā nogājām savus 10 km noteikti!Gājām nesteidzoties.Ar vairākiem atpūtas mirkļiem,ik vietā,kur sirds vēlējās.Ar ceļamaizes notiesāšanu uz akmens galdiņiem,kur panorāmai paveras acij tik tīkami un mielojoši dabas skati! Atpūtas un prieka mirkļi bērniem,kad straujajās un mutuļojošās kalna upēs tika sviesti sprunguļi,vērojot to sparīgi sacensību!

Un esam gandarīti un lepni par saviem brašajiem puišiem -kājāmgājējiem!Kuri tik vīrišķīgi izturēja šo pagaro ceļu!!!Un protams māšuks,kura laiku pa laikam izrādīja aktīvu interesi pati soļot savām kājelēm:))

Un visbeidzot vakara svinības kempingā par godu jubilāram!Kur tapa improvizēta dzimšanas dienas torte ar svecītēm!

Hip,hip -urrā!!!

Nākamo dienu nolemju ar bērniem palaiskoties pa tuvējiem kalnu ciematiņiem,kamēr vīrs   veic vēl kādu garāku un grūtāku maršrutu pa kalnu takām!

Bet nākamās dienas ceļvedis mūs aizvizina jau līdz Ungārijai...Kur tikai mazliet ielūkojam Budapeštā un traucamies tālāk.Bet mierīgu vakara un rīta peldi jau baudam Balatona ezerā!

Vēl ceļš cauri Ungārijai,kura jūtama jau vasaras tveice!

Tālāk jau par Horvātiju -Plitvices ezeriem...