Kā jau tas ierasts dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā,paliek mājās gaidītāji- vecāki,draugi,radi un daudz citu ļautiņu,kuri gaida mūsu atgriešanos!Ar patiesu vēlmi un interesi caur mūsu stāstiem -emocijām,fotogrāfijām,video rullīšiem,pabūt ik interesantā un vēl neredzētā pasaules vietā!Un ik reiz atgriežoties no tuvāka vai tālāk ceļojuma cenšamies ikvienu patiesu ceļotgribētāju arī" izvadāt" pa " takām",kuras gājām paši!
Par tālāka ceļa mērošanu kopā ar bērniem radās ideja jau pagājušajā vasarā,doties ciemos pie mūsu drauga uz Luxemburgu.Ašās idejas pārņemti bijām jau gatavi kravāt somas kaut tulīt!Tomēr mazliet " atvēsinot " galvas,sapratām,ka atliksim braucienu uz nākamo vasariņu(šī vasariņa).Jo mūsu jaunākā atvasīte tobrīd bija vien nepilnu pusgadiņu veca.It kā jau tas nav nekāds šķērslis,tomēr nolēmām pasaudzēt mazulīti no tālā brauciena!
Ideja par braucienu netika norakta,bet brieda visu garo ziemu!Un galu galā tika nolemts sasniegt Adrijas jūras zilizaļos jūras viļņus!
Galvenos vilcienos viss saplānots -vēlmes saskaņotas;).Atliek tikai krāmēt visu nepieciešamo ekipējumu mūsu F -Galaxy busiņā un doties pasaulē!:))
Un tā agrā svētdienas rītā smaidīgi un laimīgi,bez miņas pēc vēlmes palikt siltos gultas pēļos,izripinām auto pa vārtiņiem!Tā ar divām pauzēm pievakarē tiekam līdz pirmajām naktsmājām Varšavas apkaimē!Tā kā esam aktīvi apkārtbraukātāji -arī pa mūsu pašo zaļo mīļo zemīti," māja" mums vienmēr līdzi pašiem sava -telts!
Bez meliem varu teikt tā,ka labprātāk guļu teltī ,SAVĀ guļammaisā uz SAVA matracīša,nekā svešos palagos(to domāju -viesu mājas,hosteļus utt.).Tomēr šonakt izdarām izņēmumu(jo tā kā esošais Polijas kempings vēl nav uzsācis savu aktīvo sezonu un līdz ar to nav parūpējušies arī par " godīgām" teltsvietām,piedevām mūsējā kā īstens 2istabu dzīvoklis),nolemjam,ka šo nakti pārlaidīsim vienā no daudzajiem koka namiņiem(
ak,cik labi,ka mašīnā vietas pietika arī 5ciem pašu māju paladziņiem un spilventiņiem).
Rīts sākas agri -vai,nu,tādēļ,ka sveša gulta,sienas vai vēlme atrāk trausties tālāk...Bet varbūt vienkāŗši tik burvīgās putnu dziesmas,kas tik jauki un skanīgi tiek skandētas tepat aiz lodziņa...
Polija.Veļičkas sālsraktuves.
Paši šo unikālo objektu apmeklējām jau pirms vairākiem gadiem,tomēr nolēmām to parādīt arī saviem puišiem!gan iespaidu dēļ,gan arī kā interesantu pieturas punktu Polijā(jo nezinu kā Jums bet man personīgi pārbrauciens cauri Polijai vienmēr licies tik garš un vienmuļš),lai vieglāk mērot tālāko ceļa posmu!
Tētis ar puišiem dodas alās,es ar meitu nolemjam palaiskoties tuvējā parciņā,notiesājot pa saldējumam un pasnaužot mīlīgajā saulītē!Te vienā brīdī garām soļojošais sālsraktuvju darbinieks(ar lampiņu uz pieri,kombinezonā un kaut kādiem darbarīkiem pie sāniem) ,lēnā solī mums garāmejot velta mazliet mulsinošu skatu it kā grasītos ko teikt,bet vilcinās...(
tālākā ceļojuma gaitā jau pieradām pie tā,ka nereti daudzus fascinē bērni,īpaši jau mūsu mazā čiepa).Un te draudzīga roka man pasniedz paprāvu šīs alas sienu gabaliņu.Neesmu gan vairs tajā vecumā,lai tas liktos,kas ļoti īpašs,tomēr bērniem tas liels prieks!Un kas īpašs!:))
Pēc 3h garas ekskursijas atgriežas mūsu puiši!Pošamies tālāk.Šīs dienas mērķis - sasniegt Slovākiju,jau iepriekš iemīļoto, kalnu pakājē ierīkoto ,kempingu!
Aiziet tālāk!
Vēlējāmies bērniem parādīt īstus kalnus!Beidzot arī ceļš sāk kļūt arvien pauguraināks,līdz skatam paveras pirmās Tatru spicītes!Puišu interesi saistīja, uz kalnu korēm lūkoties, ar ceļmalā novietotiem speciāliem tālskatiem!
Līdz ar krēslas iestāšanos un draudīgi tuvojošajiem lietus mākoņiem ieripojam kempingā.Aši uzsliet telti un paglābties no pirmajām lietus lāsēm!Ak,cik gan ātri miegs pār visiem ņem virsroku!
Arlabunakti arī Tev!
Par mūsu pārgājienu kalnos uzzināsi citudien!:))
