Februāra beigās uz mirkli baudījām pavasarīgi vasarīgas sajūtas,priecējot acis acāliju mājā LU Botāniskajā dārzā!
Acāliju māja kaut neliela,tomēr ik zieds,ik krūms ar savu neatkārtojamo krāšņumu aicina uzkāvēties šeit ilgāk ...
...un izstāde " Kā sagrozīt galvu?!"
Izstāde...neliela,bet ar šarmantu odziņas pieskaņu ...
*** *** *** *** *** *** *** *** *** ****
Nesen atsāku darba gaitas,pēc salīdzinoši ilga pārtraukuma.
Darbs,kurš nes prieku man un ceru arī tiem,kam to sniedzu!Iespējams ar pārāk lielu sajūsmu tajā ielēcu...Jo sķiet mans,iepriekš tik pat kā neslimojošais organisms,nolēma mani tā mazlietiņ piebremzēt.Nolemjot spītēt vīrusiem ,izlikos stipra...Tomēr kā jau zināms,spītējot -kaitējam galvenokārt paši sev.Tā,nu,nācās iejusties man slimnieces lomā,pavadot krietnu laiku zem siltām segām un karstām ingvera tējām.
Pāris dienu un neskaitāmu stundu miegs!Kādu brītiņu spēju baudīt tikai miegu un pilnīgi relaksētu režīmu!Bet ne pārāk ilgi.Pirmkārt,sailgojos pēc saviem mīļajiem bērniem ,ar kuriem komunikācija tik vien kā caur durvju šķirbiņu - mazo roku mājieni izolētajai mammai;))Tik ļoti vēlējos viņus apkampt,samīļot.
Kad spēki mazliet atgriezās,laiku īsinot nodevos gan grāmatu lasīšanai,gan savu iemīļoto mandalu krāsošanai...
Un noteikti vēlos pieminēt savu violeti rozīgos melanžētos tonīšos iesākto darbiņu.Neilgi pēc acāliju izstādes apmeklējuma(aplūkojot acāliju foto un uzlūkojot savu adījumui,šķiet zemapziņa tomēr darījusi savu,adījuma toņu izvēlē!) iegriezos dziju veikalā un tajā mirklī drosmīgi un sev varētu teikt arī -nedaudz pārgalvīgi,iegādāju krāsainu dziju košumu.
Jūtoties labāk nolēmu,ka īstais brīdis ķerties klāt šiem kamoliem.Miksējot pamatdziju ar kazlēna mohēru, top kaut kas maigi viegls un silts man pašai.Adot gan nedaudz sabijos no pārlieku lielā košuma. Tomēr apkārtējo iedrošināta tomēr turpinu savu drosmīgo (krāsu) darbiņu!
Ceru itin drīz pavasara saulītē un arīdzan šeit pagozēties savā jaunajā darinājumā!
Košu un saulainu Jums pavasara gaidīšanu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru