Pirmsskola!?Mājas bērni.

Mūsu pastarīte(teju teju jau divgadniece)  - lielo brāļu mīlule,pārsvarā ir mājas bērns!Un no sirds ceru,ka par mājas bērnu būs iespēja būt vēl krietnu laiku!

Neskatoties uz to,ka pati esmu audzīte (lasīt -pirmsskolas skolotāja/audzinātāja),trīs bērnu māmiņa,esmu pārliecināta,ka bērniņam līdz 3 gadu vecumam dārziņš nav vajadzīgs!!!Dārziņš galvenokārt nepieciešams vecākiem!;)Un pārsvarā gadījumu tas ir pašsaprotami!

Foto: i-neta

Visu cieņu tiem skolotājiem,kas to dara ar patiesu mīlestību un atdevi -audzinot mūsu bērnus laikā,kad pašiem tas nav iespējams (finansiālu vai kādu citu apsvērumu/apstākļu dēļ)!

Gan savā vecāku,gan pedagogu " praksē" esmu saskārusies ar dažādām pirmsskolas iestādēm,to modeļiem,attieksmi,vidi utt..Ir nācies saskarties ar pozitīvām un ne tik pozitīvām lietām...Nešvitināšu šeitan darvas karotes pa gaisu,jo nenoliedzami visā krietna deva bezgala daudz mīļuma un pozitīvisma,radošais un intelektuālais devums ,un milzīga atdeve darbam, kas tiek veikts...

 

Labprāt par dārziņa nepieciešamību diskutēju klātienē,paužot savu(!) viedokli(gadu gaitā man ir nostiprinājies savs uzskats,pārliecība - par šo tēmu,atrodoties abās pusēs),uzklausot citu domas,tādēļ gari te nerakstīšu par tēmu ,kas skar dārziņa ne -pieciešamību...

Jo runa šoreiz ne par to - būt vai nebūt bērnudārziem , lai kāds nepārprot(bērnudārziem kā tādiem ,manuprāt,jābūt)!Bet gan par mūsu -vecāku izvēli,iespējām kad(kādā vecumā) un cik daudz vest savu atvasi uz pirmsskolas iestādi!

Nenoliedzami" mājas" bērniņam nepieciešama arī sabiedrība.

Vecākais puika b/d sāka apmeklēt 2,5 gadu vecumā(viennozīmīgi varu teikt,ka tas bija par agru -ne tikai slimošanas dēļ),ar jaunāko puiku,jau biju " paaugusies" ;) māmiņa,kā arī apstākļi tika iegrozījušies tā ,ka pirmsskolu viņš sāka apmeklēt 4 gadu vecumā(pirms tam reizi nedeļā tika apmeklēta bēbīšu skoliņa;vēlāk 2x nedēļā piedalījās mērķtiecīgi veidotās radoši attīstošās nodarbībās kopā ar vēl 3 citiem bērniņiem;piebildīšu ka mums ar šo citu bērniņu vecākiem,kuri apmeklēja  skoliņu,bija līdzīgas domas par pirmsskolas nepieciešamību kādā noteiktā vecumposmā ).Adaptācija noritēja veiksmīgi;varbūt sagadīšanās,varbūt tomēr ne -slimošana šajā pirmajā gadā vien pāris niecīgu reižu.

Atgriežoties pie mūsu divgadnieces ,kādā no nākamjiem ierakstiem labprāt padalītos viņas ikdienā!Varbūt kādai māmiņai tas dos iedvesmu,iedrošinājumu,pārliecību,iedvesmu,ka arī mājas bērns var saņem pieteikami daudz(ja šaubas,ka kaut kas tiks nokavēts izglītošanas jomā,neapmeklējos pirmsskolu) .

Un vecumvecais teiciens un patiesība -bērni aug tik ātri!Tev tā nešķiet!?Nu,labi,pirmais man arī auga ļoti lēni -nez kādēļ tā!?;)Tomēr ar katru nākamo laiks sāk skriet!

Atcerieties to reklāmu,kur maza meitene kaut ko lūdz mammai,bet mamma atrunājas ar trauku mazgāšanu un nākamais kadrs,kur notiek atgriezeniskā saite(pusaudze un mamma)!? 

Es nebūt neesmu ideāla mamma,es arī nereti tīru māju:DD atrunājoties vai ko citu darot.Bet ko es ar to vēlos teikt!?Tikai to,ka patiesībā tas laiks ko tā pa īstam esam kopā ar saviem bērniem ,attiecībā pret visu dzīvi ,ir tik īss,kad varam viņam dot to vērtīgo dzīves " pamatiņu".

Foto: http://www.realsimple.com

Es nezinu kā Tev,bet manī mīt liela pārliecība,ka mani bērni viennozīmīgi ir ieguvēji,ka varu daudz laika pavadīt kopā ar viņiem! 

Es no sirds esmu pateicīga savai mammītei,kura tik daudz bija kopā ar mums(laikā ,kad augām) - bērniem!!!

Jauku Tev nedēļu!!!