Ķirbīšu sejiņas!Bērnu priekam!

Domas par šo svētku -tradīciju atzīmēšanu dalās!Ar mani ir tā -pati tos neatzīmētu un nekādi,vismaz dzīvodama Latvijā," ar nekrāšņotos vai citādi neizdarītos...Tomēr es neuzskatu,ka jāliedz bērniem šis prieks -par rotājumu gatavošanu,saģērbšanos utt.Kamēr tas vien ir nekaitīgi...;)

Bērniem " Halovīnos" ik gadu tīk pārģērbties un pagatavot pa kādai ķirbīšsejiņai.

Tā ir reize,kad abi puiši kopīgi stundām ilgi var piemeklēt un veidot sev fantāziju tērpus,plānot kā pabaidīt "koņču"diedelētājus ;grebt ķirbīšiem mīlīgas un ne tik mīlīgas sejiņas!:))

Un lielu lomu,kā jau paši,saprotat,šeit ieņem pats gatavošanās process,kas sagādā prieka pilnas emocijas!!! Un,ja vēl patrāpās kāds ko nedaudz pabiedēt... Vai kāds lāga kaimiņš,kurš nāk ne  prasīt bērniem saldumus,bet pats nāk ar saldumiem un uzcienā bērnus ar koņčām,prieks patiess liels!

P.S.Kā ieteicās mana mamma,kura šobrīd atrodas ASV,ka tagad viņa ar interesi gaida šos svētkus!Ar nepacietību,mammīt,gaidīšu,bildes no šī pasākuma!
Manuprāt,tur tas patiess iederās -nu tā pa īstam!!!Un kā gan savādāk -tā taču  ir tradīcija,kura tieši nāk no Amerikas!!!

Skrējiens.Brīvlaiks.Dabas miers un rudens zeltītie toņi!

Tā,nu,pēdējā laikā sanācis,ka tikpat kā neatliek laika pieķerties -tā pa īstam,kādam sildošam rokdarbam.Lai teiktu,ka nemaz -melotu!Esmu uzadījusi vienu meiteņu beretīti -krasaini strīpainos rudens toņos.Un procesā ir puišu micītes!Bet par micītēm vēlāk...

  

Ak,rudens nenāk tikai ar savu skaistiem zelta toņiem viens,bet arī ar saviem vīrusiem...Tādēļ braukšana un staigāšana pa ārtniecības iestādēm mums ar' pēdejā laikā negāja secen.Sildīšanas,tējas un citas procedūras mājās...

Un skolēnu brīvlaiks!Tam taču jābūt kaut nedaudz ,bet noteikti īpašam mazajam skolniekam!Vai ne!?Vismaz tā,lai ir pa kādam spilgtam piedzīvojuma,notikumam,kas padara šo nedēļu īpašāku -ne vien ilgāku pagulēšanu no rīta(kaut tas noteikti neizpaliek,jo miegs arī svarīga lieta).

Brīvlaikā tika apciemotas omītes,opīši,radiņi un citi tuvi cilvēciņi.Un ciemoties pie omopīšiem bērniem vienmēr liels liels prieks!!!

Bebru pēdu meklēšana meža dīķos;lapu pūšana un grābšana un daudz citu mazu jauku darbiņu un piedzīvojumu.

Tā kā esam,vismaz pagaidām,paši bez  sava četrkājaina mīluļa mājās(ceram,ka tuvākā nākotnē tas mainīsies),tad lielajam bērnam neizsakāmu prieku sagādāja pilnīga patstavīga došanās pa pilsētiņu, pastaigā ar suņuku;kaķa auklēšana,kurš neticami ļāvās it visām bērnu mīlestības izpausmēm.

Un kā lielākais piedzīvojums mūsu lielajam puikam(9 gadi) -pirmo reizi pašam -ne tikai stūrēt,tētim klēpī sēžot,Vadīt auto!Pats pie stūres,pats pie pedāļiem!!!Prieks un lepnums,liela centība un apņemšanās -tas viss bija redzams mūsu lielā puikiņa sejā,stūrējot pa lauku ceļu,savus km 3-4 līdz vecvecāku mājai!

Tagad vēl šis tas jāpašiverē pašas dārzā!Lai dārzs mierīgi var gaidīt pirmo sniega segu!

Un pēdejos gadus,ar katru gadu arvien vairāk atklāju -ka man ļoti patīk arī rudens!Patiess!!!Šķiet esmu iemācījusies to izbaudīt pa īstam!!!:))

Nu,ko,vēl mazliet darba spara,nodarot pēdējos dārza rudens darbiņus.Kā arī cerībā,ka vīrusi,nu vismaz kādu laiku,mūsmājām ies secen!!!!Un tad jau atkal varēšu pa saviem groziem un kastēm paraksties un kādu rokdarbideju atkal īstenot!Vai arī vienkārši kā katru gadiņu ģimenītei siltas zeķītes saadīt!

Lavanda,lavanda...

...tik reibinošā un nomierinošā....

Pirmoreiz lavandā iemīlējos -tās smaržā,pirms vairākiem gadiem, ceļojot pa Krimu! Vietējās tantītes tur fanātiski vāca šo augu.Atceros gadījumu,kad kārtējo reizi kāds bars omulīgu tantuku,apkrāvušās ar lavandas zariņiem,pārvietojoties pa vilcienu,izraisīja klaigas pāris citu tantuku emocijās!Pat visai rupji -" savāciet tak reiz šo savu smirdoņu!" Nu,ko,ne visu degunam lavandas smarža prot glaimot!;)

Manam degunam gan tīk šī smarža!Un par laimi arī mani mājinieki pret šo aromātu neiebilst!:)

Pagājušo pavasari nolēmu pati izaudzēt savus lavandas krūmiņus.Sēkliņas dīga lēnītēm,stādiņi ilgu laiku bija sīciņi sīciņi.Tomēr man izdevās!Un par to pašai liels prieks!Protams,ka ar Vidusjūras zemieņu kupli brangajiem lavandu krūmiem mums ,Latvijā,nav cerību mēroties!

Skat, kas par krāšņumu!

http://www.thewallpapers.org/

Un te no pagājušā vasaras ceļojuma,lavandas Horvātijas pilsētu,ciematiņu apstādījumos...

 

Un te mana mammuka dārza lavandas...Un man vēljoprojām uz nakstsskapīša stāv pagājušā gada dāvinātais lavandām pildītais lina maisiņs.Laiku pa laikam to pabužinu un baudu šo sev tik tīkamo aromātu!

Nu, ko-  izlielījos taču jau par saviem lolojumiem -lavandām arīdzan!!!Ceru,ka nākamvasar man arī kuplot kuplos krūmiņi.Šogad priecājos par pirmajiem lavandu ziediņiem.Dāvāju stādiņus arī citiem.Jo to man patiess bija ļoti daudz!Un ticiet,ja man būtu vietas -es tos visus būtu pati savās dobītēs salikusi! ;)

Tomēr neba jau nu tik niecīgi tie ar nebija,jo skat,pāris jauku saišķīšu kaltēšanai ar atlicinājās! 

 

               Palasoties riņķī apkārt uzzināju,ka ir vairāku šķirņu lavandas.Un kur tik vien nav pielietojams šis augs -kulinārija,skaistumkopšana,medicīna utt..BET!Uzmanies,ir jāzin,kura šķirne kam paredzēta,jo ne visas lavandas drīgst lietot pārtikā,izrādās,ka pastāv iespēja arī saindēties!

" Man ir mocīt's baigi foršs..."

Pāris dienu atpakaļ maniem puišiem tapa sen kārotās/nepieciešamā  auduma tašiņa -somiņa un sporta maisiņš!

Puiši tā sapriecājās par piemeklēto audumu,kuru rotā dažādu veidu moči!Nu,īsteni puiciska padarīšana!

Tā,lūk,lielajam dēlam tapa šķērsām pār krūtīm liekama taša,kurā ērti salikt,piemēram, no bibliotēkas nesamās grāmatas .Šī somiņa tapusi pēc paša dēla izvēlēta dizaina -rokturītis tik garš,lai ērti šķērsām pārlikt pār plecu un arī iekškabatiņa,kur vieta kādam niekam vai mobilajam telefonam.Pieminēšu,ka šī tašiņa ir ar oderīti,lai tā būtu izturīgāka un stingrāka!

            

Bet mazajam puikam savelkama somiņa,kurā bērnudārzā sporta apģērbu salikt!