18.oktobra rīts,Kurzemes pusē!Caur atvērto logu jūtu ieplūstam spirgtu rīta dzetrumu(mīlu gulēt pie vaļēja loga).
Pasaka,īsta pasaka valda aiz loga!Dabas māte naktī vareni pastrādājusi!
Vēlējos to visu sajust pavisam tuvu,tādēļ paķerot vien jaciņu un "ielecot krokšos " izskrēju laukā,vēl mājinieki uzsauca,ka cepure ar' šai rītā noderētu!;)
Pēc nakts medībām,pretī skrien mīļais runčuks!Ķepiņām nelabprāt skarot auksto zālienu!
Krāšņums,kurš turas pretī dabas parādību skaistajam,bet tajā pašā laikā nežēlīgajam rokas pieskārienam!
....Un čabēdamas, liegi,klusi krīt ābeles lapiņas...Skaisti!
Daba -Māksliniece!
Vēl rudens veltes lutina...
...Mazas mazītiņas sārtvaidzītes,deguntiņus paslēpušas zem lapu svārciņiem!
Viss vēl ziedos....
Cēli spītējot!
Asterītes ietērptas baltos mētelīšos...
Pastaiga,rīta agrumā,pa grabošo zāles paklājiņu,vērojot salto dabas mātes pieskārienu ik stūrītim dārzā,bauda dvēselei!
Ak,skaistais Rudens laiks!
Dodieties pie dabas un baudiet arī Jūs rudens krāšņumu!!!
