Aitiņas!

Laižam aitiņas pļaviņā!

Lai pagatavotu šādas aitiņas nepieciešams :stingrs papīrs -kartons,vilniņa,līme.Tā kā šie jēriņi gatavoti kopā ar maziem bērniņiem,iepriekš jau sagatavoju detaļas -uzzīmēju sejiņu,izgriezu rumpīti un galviņu.

Bērniņi plucināja un līmēja vilnas pikucīšus!

Lielāki bērni noteikti var darboties jau patstāvīgāk,līdz ar to arī raksturs(kurš attainosies sejas grimasēs)katrai aitiņai būs atšķirīgs!Interesanti!

Pamēģi arī Tu ar savu atvasīti!

Adrijas jūras piekraste!

Ceļš vijas  augšup un lejup -pa kalnu serpentīniem!Un skatam paveras brīnišķīgi klinšu un ieleju skati!Ceļā laiku pa laikam apstājamies,bet šoreiz ne lai kājas izlocītu,bet gan baudītu dabas mātes gleznainās ainavas!Ak,jā un lai lieku reizi palūgtu mūsu "personīgajam gidam" (navigācijai) izvēlēties mums tīkamāko ceļa maršrutu!

Šīsdienas mērķis nokļūt līdz piekrastei un apmesties kādā no sev tīkamiem kempingiem.Tā, baudot serpentīniem klintīm un ielejām bagātīgos Horvātijas ceļus, virzāmies uz priekšu.Ceļā skatam vēl kādu mazpilsētiņas cietoksni.Kurš patīkami pārsteidz ar to,ka šķiet tik tūristu neskarts...un mums tas jo tīkamāk!

Un tad jau skatam paveras zilizaļie Adrijas jūras ūdeņi!

 

Jā,tas ir par ko reiz sapņots - redzēt pašas acīm!

 Un te,nu ir tā vieta,kur mums ar vīru vēlmes sakrīt,kas  attiecas uz atpūtas baudīšanas vietu.Ir man jūra un tepat līdzās vīram tīkamās klinšu sienas!Cik labi!:))

Palūkojam pāris piekrastes kempingus,noripinot pa šaurum šaurām un izteikti stāvām ieliņām, savu busiņu,pēc tam atkal cītīgi "rāpjoties"atpakaļ...Tā kā laika vēl līdz naktsmieram nedaudz ir,nolemjam vēl pameklēt kādu vietu,kura mūs patiess uzrunās!

Esam Omišā!Pilsēta starp iespaidīgām klintīm!
 Un ticiet vai ne,bet teju vai pašā pilsētas viducī,virzoties pa šauru ieliņu,starp klints sienām,nokļūstam sev tīkamās naktsmājās!

Un par neticami zemām cenām!Laikam  to pēdējo nosaka,ka pie kājām neskalojas jūra,bet gan līdz tai jāpaietas kādi pārsimts metri!



Nākamajās divās dienās nolemjam apskatīt piekrastes pilsētiņas!
No rīta nolemjam vēl izmest līkumu,ne gar piekrasti un to nenožēlojam.Jo skatam paveras tik iespaidīgi skati -kanjoni!Kā arī baudam mazo ciematiņu burvību!

Mūsu tālākais piekrastes punkts -maza mīlīga pilsētiņa Podgara.Ak,es šeit varētu palikt arī ilgāk un baudīt vislaiskāko tūristu atpūtu!

Šeit arī baudam ūdenspriekus,neskatoties uz to,ka jūrā viļņi ne pajokam !Puiši piesardzīgi pašā krastā bauda jautro viļņu spēles,kad viļņi skalojas pāri galvai!

Akmeņi,akmeņi -piekrastē un jūrā!Un zili balti putojoši jūras viļņi!
Pastaigājāmies pa pilsētiņas pašas piekrastes -vienīgo ieliņu(varētu to nosaukt arī par promenādi),palaiskojāmies palmu ēnā,veroties jūrā,kura...arvien vairāk sāka trakot!

Līdz ar pamatīgām vēja brāzmām,atraucās ar negants lietus!Labi,ka bijām jau baudījuši atpūtu gana un vien pāris soļu līdz auto!Traucamies projām,tā arī aizmūkot no lietavām!Tā līkumojam pa piekrastes serpentīniem,baudīdami jūras,klinšu un mazpilsētiņu romantiku!Pievakarē atgriežamies savā kempingā.Pēc vakariņām nolemjam doties pastaigā pa pilsētiņu!Kaut acīm redzami,šķiet neticami -pilsēta,kuru ieskauj klintis kā milzīgas akmens sienas!Skaisti!




















Kā jau ierasts šeit dienvidu pusē,mūs teju vai katru rītu modina skanīgi putnu treļļi!Pošamies tālāk!Esam pabijuši sava ceļojuma tālākajā galapunktā,tagad pamazām gar Adrijas jūras piekrasti sākam virzīties mājup!Mūsu maršrutā kā pieturas vieta atzīmēta arī Trogira,kura tiek dēvēta arī par mazo Venēciju.

   
Neliela pastaiga gar kanālmalu, vecpilsētu un virzāmies atkal tālāk!Pavisam nejauši, novirzoties jau krietni no jūras piekrastes ceļa,atklājam ezeru,ar skaistu klinšu skatu.

Apēdam pa ceļam nopirktos ķiršus,puiši vēl nopeldas un esam spirgti atkal ceļam!Ar vienu kāju un aci palūkojamies arī Krka dabas parkā,ko pēc ilgām pārdomām tomēr nolemjam atstāt citai reizei!Jo, pirmkārt, ir jau krietna pēcpusdiena,otrkārt -nez vai bērniem lielā svelmē būtu spēka nostaigāt atkal n -tos km!Mums lielajiem gan mazliet žēl,bet mierinām sevi ar domu -tas,lai paliek citai reizei!
Mūsu apzināts apskates objekts,kuru esam iekļāvuši savā maršrutā ir Maslenicas tilts(300 m virs jūras līmeņa)!

Kura augstums acīm un sajūtām vien jau iespaidīgs!Es atturējos iet kājām pati tiltam pāri un palūkoties pāri margām(pārvizinājos pāri ar auto)!:)Nakšņojam turpat netālu no tilta, kādā kempingā.Šķiet,ka šis bija visa ceļojuma nemīlīgākais no kempingiem,bet tā kā tuvojās jau vakara stunda un nebija zināms cik tālu nākamais kempings,nolēmām palikt!Jāsaka gan,ka šeit skaidri redzams,ka ne jau naudas vaina,lai uzturētu kempingu pie patīkamākas auras,tik vien kā elementārs roku darbs!Ieguldot vien minimālus līdzekļus kosmētiskajā remontā(tas par labierīcībām,jo māja jau mums līdzi pašiem sava -ha!).
Nu,ko nākamā diena klāt! -jāšķērso Slovēnijas robeža!Tad vēl nedaudz Austrija(kur pabijām interesantā parkā;par ko pastāstīšu nākamo reizi),Čehija un teju jau klāt Polija,kur dziļi jāievelk elpa,jāapbruņojas ar pacietību un ticiet,teju,kad ceļots jau divas nedēļas, domas par mājām arī palīdz pārvarēt Poliju....par to ko vēl skatījām un piedzīvojām un kā galu galā mums veicās ar to Polijas "pievarēšanu" uzzināsiet nākamajā reizē!!!

Turpinām baudīt vasaru!

«Magic Sand»

Tā arī līdz šim kaut kā nebija sanācis klātienē pabūt nevienā no smilšu skulptūru pasākumiem!Tā,nu,nolēmām pagājušās piektdienas novakari baudīt Ābeļu dambī!

"Tici vai nē,lūgšana par Latviju!"

Vēlme būtu bijusi skatīt vairāk skulptūru,tomēr pētot esošās saproti,cik milzum liels darbs ielikts ikvienā no darbiem,līdz ar to saproti kādēļ to varbūt nav desmitiem kā vēlētos vienkāršs izstādes skatītājs!Tomēr ik milzu skulptūra nav tikai parasts smilšu roku darbs,bet mākslinieks ik vienā darbā ielicis dziļu domu !

Kā saka šī skulptūras autore Agnese Rudzīte:"Tici vai nē,bet dažreiz var būt arī tā,ka ienaidnieki kļūst par labākajiem draugiem.Un tādēļ abi kļūst par ieguvējiem.Šī ir alegorija par to,ka draudzība ir labāka par ienaidu."

Turpat līdzās izveidota paliela smilšu kaste,kur var darboties gan bērni gan pieaugušie!Izmēģinot arī acij tik vienkāršo,bet tomēr tik unikālo smilšu mantiņu!Ar kuras palīdzību,vien pārdesmit sekundēs spēj izveidot pat smilšu lodi!Šādas smilšu rotaļlietas bija iespējams  arī iegādāties  -dažāda lieluma,komplektā pa 4 -par 8Ls!

Kad saceltas smilšu pilis,bērni steidz piedalīties dažnedažādās aktivitātes ar Nezinīti!Pārsteidzot pēkšņajam lietus gāzienam,visi draudzīgi satilpa uzslietajā radošo darbnīcu teltī!Kur no krāsainajām smiltīm varēja piedalīties kopīgajā mandalu veidošanā,ziepju liešanā un vēl citos interesantos projektiņos!

Ui,cik abi sajutos šai gaisotnē!!!

Tik labi,ka sailgojos pēc tiem gadiem,kad aktīvi ik vasaru ar vēl pulciņu domubiedru piedalījāmies dažādos sporta un citos svētkos,kur visas dienas garumā darbojāmies ar bērniem radošajās darbnīcās!!!!Tika izspēlēti tik daudz un dažādi scenāriji un pabūts tik dažādās vidēs -viduslaiku noskaņās,pasaku valstībās...un vēl un vēl...

Bet tas jau cits stāsts!

Ko es te daudz pļāpāšu!

Vienkārši  dodieties uz ĀB un ļaujieties tai radošai un nepiespiestai gaisotnei,kas tur valda!